Smiltenē biedrības “Lauksaimnieku apvienība” sapulcē lauksaimnieki pārrunāja nākotnes kopējo lauksaimniecības politiku. Dienas kārtībā arī plānotie grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.
Šobrīd ikviens Eiropas Savienības pilsonis bez jebkādiem ierobežojumiem var iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā un turēt to neapstrādātu. Kamēr Saeimas gaiteņos joprojām sijā priekšlikumus likuma grozījumiem un strīdas, “Ziemeļlatvija” uzrunāja “Lauksaimniecības apvienības” valdes locekli, Gulbenes lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Andri Gargurni.
– Kā vērtējat plānotos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”?- Vērtēju pozitīvi. Protams, grozījumus vajadzēja jau sen. Galvenais, kas nāk no zemnieku puses, ka vajadzētu prasīt izglītību; ļaut zemi iegādāties tiem, kuri to izmanto pēc nozīmes. Ja reiz tā saucas lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tā arī to vajadzētu izmantot. Tad vēl lauksaimnieki gribēja, lai nomniekiem būtu pirmpirkuma tiesības, bet šī iecere, ceļojot pa Saeimas gaiteņiem, pamazām ir pazudusi, taču parādījies ir maksimālais platības ierobežojums. Sākotnēji paredzēja, ka viena īpašnieka īpašumā nevarēs nonākt vairāk kā divi tūkstoši hektāri zemes, bet tagad izskanējuši vēl stingrāki ierobežojumi – 500 hektāru apjomā.
– Vai atbalstāt šādus ierobežojumus?- Mūsu biedrība to neatbalsta. Tāpēc, ka neviens to zemi nav nozadzis. Daudzi ir gana grūti strādājuši, un tagad uzlikt ierobežojumus būtu negodīgi. Grūti teikt starp kādiem skaitļiem tas apstāsies. Dilemmas priekšā ir politiķi. Negribētu būt tas, kurš nosaka robežu.
– Kam būtu izdevīgi ierobežot lauksaimniecības zemes maksimālo platību?- Pieļauju, ka pēc vēlēšanām konkrētie grozījumi vairs nebūs aktuāli. Drīzāk tas ir tāds populisms, jo pamatot uz tā rēķina, ka lauki iznīkst un cilvēki būs mazāk, ir nepareizi. Tam es nepiekrītu. No ražojošajām saimniecībām cilvēki nebrauc prom, nepamet laukus.
– Gadījumā, ja grozījumi stāsies spēkā, kādu ietekmi tas atstās uz vietējiem lauksaimniekiem?- Stāsies spēkā, bet cik viņi beigās būs nozīmīgi, šobrīd grūti pateikt. Jau tagad daži punkti, kurus lauksaimnieki vēlējās, ir izkrituši ārā. Ja mēs Latvijā gribam attīstīt lauksaimniecību, valstij ir jāpalīdz ar kredītlīnijām un naudas resursiem, nevis ierobežojumiem. Ja grib palīdzēt mazajām saimniecībām tikt uz priekšu, tad tikai vienīgi ar finansiālu atbalstu. Ar tiem lauksaimniekiem, kuriem esmu aprunājies Gulbenes pusē, viņi domā līdzīgi. Bet ir arī tādi, kuri, neiedziļinoties iespējamajos grozījumos, tos atbalsta. Tā tam nevajadzētu būt, ir jāiedziļinās.
