Lugažu laukumā Valkā pie kultūras nama notika ikgadējā Ziemassvētku bluķa vilkšana, ko organizē folkloras kopa “Sudmaliņas”.
Šī gada pasākums no pērn notikušā atšķiras ar to, ka bija bez sniega un sala. “Tieši šī iemesla dēļ sajūtas ir citādas. Es priecājos, ka cilvēki atnāca, piedalījās un bija kopā ar mums. Galvenais ir svētku iekšējais saturs. Kad tumsa iestājas jau pulksten četros, mājās cilvēkiem nav tik laba sajūta. Tāpēc mums jāmācās senču gudrība, ka jāiet ārā no mājas, jāmaskojas un jādodas ķekatās pie kaimiņiem, lai viņus pārsteigtu,” stāsta “Sudmaliņu” vadītāja Skaidra Smeltere. Viņa uzsver, ka tā nav ticība, vien senču iekopts rituāls. Pret tumsu jācīnās ar gaismu. Tā vēsta senču gudrība.Pasākumā piedalījās arī Ērģemes bērnu nama direktore Līga Veinberga kopā ar grupiņu bērnu. Jautāta, kāpēc ieradusies, viņa atbild, ka šo pasākumu ieplānojusi, lai iestādes bērniem dzīve decembrī kļūtu aktīvāka. “Mazie bija priecīgi, viņiem patiešām patika,” komentē L. Veinberga. Viņa piebilda, ka šoreiz dalībnieku bija mazāk nekā pērn un Lugažu laukums bija neierasti kluss. “Kas mūsu dzīvi padarīs interesantāku, ja paši nekustēsimies, bet noraudzīsimies tikai no malas ar kritisku skatu?” jautā Līga.Bluķa vakars ir nozīmīga un sena latviešu tautas tradīcija. Tās simbolisms tiek tulkots dažādi. Bluķi, visiem dziedot, velk pa tuvāko apkārtni, lai šajā koka daļā savāktos viss sliktais. Pastāv uzskats, ka no likstām un nelaimēm var izvairīties, bluķi sadedzinot. Tas simbolizē jauna saules gada sākumu un pašu sauli, kas dabas apritē ir ļoti nozīmīga.
