Pēc “Ziemeļlatvijā” publicētās informācijas par Valkas novada pašvaldības nodomu līdz vasaras saulgriežiem dīķī iepretim tirdzniecības centram “Walk” Rūjienas ielas mikrorajonā ierīkot jaunu vides objektu – strūklaku, kā arī uzstādīt māju gulbjiem, esam uzklausījuši vairāku iedzīvotāju viedokļus par šīs ieceres īstenošanu.
Vieni diskutētāji domā, ka konkrēti šajā dīķī nebūtu prāta darbs ierīkot strūklaku, jo to pamanīs salīdzinoši maz pilsētnieku un iebraucēju, kā arī tā traucēs gulbju ģimenei. Kā alternatīvu strūklakas uzstādīšanai viedokļa paudēji min Stendera ielas dīķi, kas atrodas gandrīz pilsētas centrā pie mākslas skolas. Savukārt otri iesaka pašvaldībai netērēt naudu strūklakai, bet beidzot ķerties klāt bēdīgā stāvoklī esošajam Lugažu laukumam.
Nevarēs pilnībā īstenot ieceriJautājums par Lugažu laukuma sakārtošanu gadu no gada tiek “mētāts” kā karsts kartupelis. Turklāt vasaras sezonā laukums tiek izmantots kā pasākumu norises vieta, tāpēc šis jautājums ir aktuāls arī pašlaik. Novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis piekrīt, ka pilsētas centrā esošais laukums ir katastrofālā stāvoklī, jo padomju laikos uzklātās betona plāksnes ir izdrupušas un vietām ir redzamas pat bīstamas armatūras drātis. Lai gan gada sākumā novada dome lēma, ka Lugažu laukuma sakārtošana būs viens no šī gada prioritārajiem darbiem, diemžēl arī šovasar pašvaldība nevarēs pilnībā īstenot šo ieceri. V. A Krauklis skaidro, lai daļēji īstenotu visus iecerētos darbus (par tiem “Ziemeļlatvija” ir rakstījusi vairākkārt), pēc veikto iepirkumu un cenu aptaujām, kā arī neatkarīgā vērtētāja vērtējuma, pašvaldībai nepieciešams 158 879,30 eiro liels aizņēmums. 15. aprīlī notikušajā novada domes ārkārtas sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja novada domes administrācijas vēlmi ņemt šo aizņēmumu no Latvijas Republikas Valsts kases ar atlikto aizņēmuma atmaksu. Šis kredīts pašvaldībai būs jāatdod 22 gados no aizņēmuma saņemšanas brīža ar atlikto maksājumu – divi gadi, maksājot Valsts kases noteikto aktuālo mainīgo viena gada procentu likmi par aizņēmuma ņemšanu. Pašvaldības vadītājs sola, ka pēc tam, kad būs konkrēti zināms, cik naudas vajadzēs svarīgākajiem objektiem, tiks lemts arī par ieguldījumu Lugažu laukumā. Viņš cer, ka šovasar vismaz izdosies nomainīt betona plāksnes, kas atrodas vistuvāk pilsētas kultūras namam.
Gulbjus nevar traucēt perēšanas laikā Kas attiecas par vietas izvēli strūklakai un diskusijām par tās nepieciešamību, V. A. Krauklis norāda, ka jau vairākus gadus iedzīvotāji pašvaldības veiktajās aptaujās minējuši, ka strūklaka būtu viens no veidiem, kā pilsētas vidi padarīt vēl pievilcīgāku. Pašvaldības deputāti apsprieduši divus variantus, kur uzstādīt šo vides objektu – Rūjienas ielas dīķī vai Pedeles upes sakārtotajā posmā. Izvēle kritusi uz dīķi, jo tur, salīdzinot ar upes posmu, ir lielāka iedzīvotāju plūsma un transporta kustība. Savukārt kas attiecas par gulbju turpmāko sadzīvošanu ar strūklaku, V. A. Krauklis norāda, ka līdz šim gulbji dzīvojušies pa abiem dīķiem, kā arī izmantojuši iespēju pārcelties uz netālo Pedeles upi.Veterinārārste Ingrīda Vilne uzskata, ka pati strūklaka netraucēs gulbjiem, jo daudzos pilsētu parkos, piemēram, Cēsīs, mitinās gulbji un turpat netālu darbojas strūklaka. Satraukumam, ka gulbji varētu kļūt agresīvi pret cilvēkiem, kas uzturēsies dīķa apkārtnē, neesot pamata. I. Vilne mierina, atgādinot, ka šie putni agresīvi kļūst olu perēšanas laikā. Veterinārārste iesaka strūklaku uzstādīt tad, kad gulbju ģimene atklātībā parādīs izšķīlušos jaunuļus, citādi no putnu agresijas var ciest objekta būvētāji. Viņa atgādina, ka Rūjienas ielā dzīvojošais gulbju tēviņš ir visnotaļ kareivīgi noskaņots putns, kas savu teritoriju sargā kā īsts ģimenes tēvs un apgādnieks. Par to, ka viņš par savu teritoriju uzskata ne tikai dīķus, bet arī to tuvējo apkārtni un pat netālo gājēju ietvi, ne vienu vien reizi ir pārliecinājusies arī “Ziemeļlatvija”.
