Vai drīzumā sagaidīsim arī referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu? Akcijas iniciatori apgalvo, ka parakstu vākšana ir “Saskaņas centra” iniciatīva, bet saskaņieši pirms vēlēšanām to noliedz, jo tāda atzīšanās varētu aizbaidīt kādu latviešu vēlētāju.Taču I. Johansone pamatoti uzsver, ka jau tagad Latgalē un lielā mērā arī Rīgā dominē krievu valoda. Latviešu jauniešiem, kuri skolā nav labi apguvuši krievu valodu, jābrauc uz ārzemēm, jo daudzviet Latvijā prasa krievu valodu. “Valodas zināšana, protams, ir tikai pluss, bet kāpēc tādu plusu kā latviešu valodu nevēlas iegūt krievi? Kas, jūsuprāt, ir darāms, lai saliedētu divas visai nošķirtas Latvijas sabiedrības daļas, – krievvalodīgos un latviešus?” 11. Saeimas deputātu kandidātiem vaicā I. Johansone.Latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu aizstāv visi debatēs klātesošie, taču sabiedrības integrācijas jautājumā visprincipiālākā ir “Visu Latvijai!” – TB/LNNK. Jānis Dombrava uzsver, ka sabiedrība jāsaliedē tikai uz latviskas un taisnīgas Latvijas pamatiem un šis jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams. Savukārt Latvijas valstij jādomā, kā šeit dzīvojošajām etniskajām nācijām (krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, čuvašiem, gruzīniem, armēņiem un citiem) attīstīt nacionālo pašapziņu, piemēram, skolās piedāvājot papildu iespēju apgūt savas tautas valodu, kultūru, tradīcijas un vēsturi. Politiķu diskusiju centrā vairāk par citiem integrācijas aspektiem nokļuva TB/LNNK iniciētais, bet tā arī nenotikušais referendums par latviešu valodu kā vienīgo apmācību valodu valsts skolās. J. Dombrava neizprot tās latviešu partijas, kas nostājās pret šo referendumu, kā arī nosoda “Vienotības”, Zatlera Reformu partijas un ZZS koķetēšanu ar “pretvalstiskiem elementiem, kuri ir gatavi vienā dienā pataisīt Latviju no jauna par Krievijas guberņu” (domātas sarunas ar SC līderi Jāni Urbanoviču, kurš parakstu vācējus krievu valodai kā otrai valsts valodai Vladimiru Lindermanu un Jevgēniju Osipovu nosaucis par “mūsu pašcieņas bruņiniekiem” – redakcijas piezīme).ZZS, “Vienotība” un ZRP savu nostāju minētā latviešu valodas referenduma jautājumā skaidro ar mazākumtautību skolu lielo nozīmi sabiedrībā un to ilgajām tradīcijām un to, ka šādas skolas nedrīkst slēgt. “Cepuri nost, “Visu Latvijai!” ir karstas sirdis, bet es novēlētu arī nedaudz profesionalitāti,” J. Dombravas izteikumus komentē “Vienotības” pārstāvis Artis Pabriks. Viņš aicina politiķus atteikties no virspusēja populisma un nacionālām tēzēm, jo “tā ir vienkārši dabūt cilvēkus uz ielām, dabūt balsis”, bet šaubās, ka tas būs problēmas atrisinājums. Ir jāsāk ar bērnudārziem, norāda ZRP un “Vienotības” politiķi, runājot par latviešu valodas mācīšanu cittautiešiem un viņu piederības sajūtu Latvijas valstij.Ivans Pavlovskis mudina aizdomāties par citu problēmu, proti, “tāpat, kā savulaik krievu valoda, tagad mums pāri nāk angļu valoda”.
