Šodienas vārdadienas gaviļniece jērcēniete Rūta Zepa uz interviju “Ziemeļlatvijas” birojā Smiltenē iesteidzas uz īsu brīdi. Pēc vienām darba darīšanām Valmierā viņu gaida nākamās – šoreiz Silvā, kur “Latvijas valsts mežu” Austrumvidzemes mežsaimniecībā jāapspriež Sedas dabas takas remonts.
Rūtai ir laimējies. Viņas darbs ir arī viņas sirdslieta – rūpēties, lai vide būtu sakopta, lai tajā būtu attīstīta tūrisma infrastruktūra un lai cilvēkiem dabā būtu patīkami atpūsties.
Aizskatījās televīzijas raidījumusRūta strādā Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālajā administrācijā par vecāko valsts vides inspektori: kopā ar kolēģiem uztur kārtību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Vidzemē, apsaimnieko tajās tūrisma infrastruktūru, tai skaitā atjauno esošās dabas takas un ierīko jaunas, vada ekskursijas un izglīto sabiedrību vides jautājumos. “Iespējams, bērnībā par daudz skatīti tādi populāri televīzijas raidījumi, kā “Ceļotāju klubs” un “Dzīvnieku pasaulē”,” smaida Rūta, taujāta, kāpēc viņas sirdij tik tuva ir daba.Dzimusi un augusi rīdziniece, viņa iestājās izteikti ar laukiem saistītā augstskolā, toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur izmācījās par zemes ierīkotāju un kur viņu un Rūtas toreizējo dzīvesbiedru inženieri Daini Zepu noskatīja kolhoza “Oktobris” priekšsēdētājs Ēvalds Viļumsons, piedāvājot darbu “Oktobrī”. Šis kolhozs arī bija Rūtas pirmā darbavieta, līdz Daini Zepu iecēla par kolhoza “Ļeņina ceļš” priekšsēdētāju Valkas pusē un Rūta devās viņam līdzi.Toreiz sākās zemes reforma, un Rūtas profesija īpašumu robežu pārmērīšanas laikā bija pat ļoti pieprasīta. Tomēr pēc 12 šajā amatā nostrādātajiem gadiem viņa vēlējās pamēģināt ko jaunu un maģistrantūrā Jelgavā ieguva augstāko izglītību vides zinātnē. Mammas pēdās gājusi Rūtas meita Laura, kura arī ieguvusi tādu pašu izglītību un tagad ir mammas kolēģe Dabas aizsardzības pārvaldē, tikai projektu nodaļā. Studijas maģistrantūrā vides zinātnē arī bija Rūtas ceļš pretī tagadējam darbam, par ko viņa ļoti priecājas. Dabas skaistums sniedz lielu enerģiju, un Rūta iesaka ikvienam aizbraukt uz viņas sirdij un dvēselei īpaši tuvo Veclaicenes un Kornetu pusi un izstaigāt turienes skaistās dabas takas.Kopā ar kolēģiem Rūta nesen nodibināja biedrību “Zaļā pēda”, lai varētu īstenot pēc iespējas vairāk vides projektu. Otram savam auklējumam – nevalstiskajai organizācijai “Lauku partnerība “Ziemeļgauja”” – tik daudz laika, kā līdz šim, Rūta gan vairs neveltīs, jo no septembra pārtrauks pildīt šīs biedrības administratīvās vadītājas pienākumus. “Palikšu kā biedrs, taču vairs nenodarbošos ar LEADER projektu ieviešanu un īstenošanu. Strādājot no 2006. gada, esmu sevi izsmēlusi, un arī brīva laika nav daudz,” skaidro Rūta.
Aušana sportošanai netraucēViņas brīvais laiks ir pakārtots daudziem vaļaspriekiem un arī mājas un dārza darbiem Jērcēnu ciema “Ozolos”, kur Rūta dzīvo pie sava drauga Jāņa Ences. Kaut arī viņai ir dzīvoklis Valmierā, Rūtai labāk patīk dzīve laukos. Tur var rušināties dārzā, audzēt puķes, gurķus, zemenes, avenes un citus labumus pašu galdam. Mēģinājusi audzēt arī savu vārda māsu puķi rūtu, taču nav iepaticies tās izskats.Arī Rūtas hobiji – orientēšanās, laivošana, slēpošana – ir saistīti ar dabu. Pirmajās divās nodarbēs Rūtu savulaik ievilka smiltenieši, un joprojām viņa gandrīz ik vasaru “izkuģo” Latvijas upes kopā ar smiltenieti Pēteri Tiļčiku un viņa kompāniju. Smiltenes novada orientēšanās sacensībās “Azimuts” gan Rūta vairs neskrien, jo tajā pusē jau zinot gandrīz katru meža bedri. Tagad viņas izvēle ir Valmieras “Magnēts” ceturtdienās. “Orientējoties un slēpojot esmu apbraukājusi gandrīz visu Eiropu,” priecājas Rūta. Viņa regulāri piedalās Eiropas meža darbinieku sacensībās šajos sporta veidos, kas katru gadu notiek citā valstī, un augustā dosies uz kārtējiem ikgadējiem orientieristu mačiem Ungārijā.Rūta savu dzīvi prot padarīt krāsainu un arī ziemā netrūkst, ko darīt. Viņa auž, tamborē, ada un aizraujas ar dekupāžu, veidojot dizainu dažādiem sadzīves priekšmetiem. Rūta pati sev noaudusi Trikātas novada tautas tērpa brunčus. Pie lielajām stellēm viņa tikusi, pateicoties Jāņa mammai, tautas daiļamata meistarei Martai Encei, kura pastāstīja par kādas aušanas studijas likvidēšanos un steļļu izpārdošanu.“Jāņa mamma pati savulaik vadīja aušanas studiju Bulduros. Kad nopirku stelles, viņa atbrauca, pamācīja, atveda gudru grāmatu. Negrasos aust etnogrāfiski pareizas segas, taču māku noaust linu dvieļus pirtij, svārkus, lupatdeķus. Pluss ir tas, ka stelles ir mājās un nav jāiet uz studiju. Pietiek, ja dienā iesēdies stellēs uz 10 līdz 30 minūtēm,” teic Rūta.Tagad viņas sapnis ir noaust Valmieras tautas tērpa brunčus, kam ir skaistas krāsas.
vārda Rūta nozīme un skaidrojums
Piemīt inteliģence, filozofiska dzīves uztvere, godbijība. Fantāzija viņai viegli iekairināma, tā palīdz neredzēt dzīves jezgas. Rūta prot ieturēt distanci .
