Pirmdien Valkas ģimnāzijā viesojās Latvijas Universitātes profesore valodniece Ina Druviete un izglītības speciālists Andis Geižāns.
Viņi tikās gan ar skolēniem, gan pedagogiem. Ģimnāzijas audzēkņiem valodniece lasīja lekciju par valodu kā simbolu, par valodas politiku un salīdzināja latviešu valodu ar citām.
Skolēniem lasa lekciju par valoduSavukārt ar pedagogiem I. Druviete pārrunāja ikdienas problēmas izglītībā, jo pirms pasniedzējas darba Universitātē ir bijusi gan Saeimas deputāte, gan Izglītības un zinātnes ministre.I. Druviete gan uzsvēra, ka vislabāk jūtas tagad, kad strādā savu sirdsdarbu valodniecībā. “Kaut ir nācies darīt citas lietas, tomēr visu laiku esmu palikusi valodniece. Tagad skatos, cik daudz zina nākamie studenti un varu saprast, ar ko man būs darīšana nākotnē,” saka I. Druviete. Viņa ģimnāzijā viesojas jau otro reizi. Direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra stāsta, ka tā ir ģimnāzijas prakse – reizi pa diviem, trim gadiem uzaicināt lasīt lekcijas kādu labu nozares speciālistu. Direktore Lilita. Kreicberga atzīst, ka tas ir ļoti ieteicams, jo bērni skolotāju var klausīties arī diezgan vienaldzīgi, bet speciālists no Rīgas, tas jau ir kaut kas. Savukārt I. Druviete atzīst, ka viņai ļoti patīk braukāt pa skolām. “Tad es varu redzēt, ar kādām problēmām saskaras skolotāji, kā notiek izglītības darbs un ko tajā varētu uzlabot. Tādas idejas es nevarētu izdomāt, sēdot pie rakstāmgalda Rīgā un nekur nedodoties,” apliecina I. Druviete. Viņa lūdza pedagogus uzdot jautājumus, lai redzētu, kas un kā notiek, vai skolotāji ir apmierināti un ko varētu darīt, ja kaut kas tiešām ir nepareizi. “Mans uzskats ir, ka sabiedriskā doma var ietekmēt likumdošanu, tādēļ es gribu zināt visu, kas pie jums notiek un radīt sabiedrībā pareizu priekšstatu par skolu,” saka I. Druviete.
Visus interesē jaunais algu modulisSkolotāji uzreiz izvirzīja savu galveno jautājumu, kas viņus nomāc un par ko pašlaik domā visās skolās. “Tas ir jaunais pedagogu algu modelis. Ja mēs sāksim apmaksāt pilnīgi visu, kā to paredz jauninājums, pedagogam, kuram, piemēram, ir 30 stundas, pateiks, ka nedrīkst būt vairāk par 20, jo vēl maksā par gatavošanos stundām, tikšanos ar vecākiem un tā tālāk. Es baidos par divām lietām, vai tam pietiks naudas un kas nāks mācīt tās 10 stundas, jo jaunu pedagogu nav. Varbūt vēl der pārdomāt šo modeli,” iesaka direktore L. Kreicberga. Viņa ir pārliecināta, ka vajadzēs cilvēkus, kas iet klasēs. Te, uz vietas, tādu nav. “Es nezinu, kur ņemt trūkstošos skolotājus,” atzīst L. Kreicberga.
Kritizēja arī iepriekšējo sistēmuI. Druviete stāsta, ka jau tad, kad ieviesa sistēmu – nauda seko skolniekam, vairāki bija neapmierināti, it īpaši no mazajām lauku skolām, kur nav daudz bērnu. “Kādu brīdi dzīvojām ar šo moduli, bet tad aizvien vairāk izteica neapmierinātību arodbiedrības un pašvaldības, ka šāds modulis negarantē taisnīgu samaksu par darbu. Zaudētājos paliek mazo skolu pedagogi. Tad radās pārliecība, ka jāveido šis – jaunais modulis,” skaidro nokļūšanu līdz šim modulim I. Druviete.A. Geižāns piebilst, ka viņš vadījis darba grupu, kas šo apmaksas veidu nolēmusi ieviest. “Mums gada laikā bija ienākuši daudz pretrunīgu viedokļu. Domāju, ka tas bija jādara. Es pateikšu vēl tālāk. Šāds algu aprēķins bija jāveic jau sen, nevis tagad – avārijas situācijā. Bija skaidrs, ka no valsts nekāda papildu budžeta vairs nebūs. Īstu atbalstu nejutām ne no vienas puses. Bieži mums ieteica meklēt naudu savās iekšējās rezervēs. Taču Izglītības un zinātnes ministrijai tādu rezervju – 20 vai 30 miljonu – nav. Attīstības vīziju mēs esam uzlikuši, kādām algām jābūt līdz 1920. gadam, tagad notiek cīņa – kurš kuru,” atklāj A. Geižāns.
Līdzekļus var arī nepiešķirtViņš izsaka bažas, ka izglītībai var nepiešķirt vēl līdzekļus, kamēr nav nodrošināta valsts aizsardzība un veselības joma. Kur ņemt jaunus pedagogus? A. Geižāns atklāti pasaka, ka uz šo jautājumu atbildes nav. “Turklāt vēl pirms pusgada valdības aizkulisēs runāja par pedagogu skaita samazināšanu, lai iegūtu papildu līdzekļus. Toreiz domāja, ka pensionāri no 65 gadiem varētu arī nestrādāt. Tomēr jaunajiem pedagogiem uzreiz nemaksās par darba stāžu. Jāpaiet laikam, līdz viņš saņems lielāku algu. Vai tas apmierinās jaunos speciālistus, nezinu,” saka A. Geižāns.Pedagogi ieminējās, ka Somijā un Igaunijā izglītībā šādu problēmu nav. Tur neviens nedomā protestēt, arī algas lielākas kā Latvijā. A. Geižāns uzskata, ka šīs valstis piesaukt nav korekti, jo tur ir pilnīgi cita finansēšanas sistēma. Tajā iesaistās arī vietējās lēmējvaras. Savukārt bez problēmām neiztiek arī tur. Kā nāk jauna grupa pie varas, tā domā par mazo skolu likvidēšanu.L. Kreicberga Izglītības ministrijas darbiniekiem ieteica aizbraukt uz Valgas skolām un iepazīties tur ar kārtību, kā viss notiek. Viņas jautājums – kādēļ mēs nevaram ieviest šo sistēmu, ja jau tā ir zināma, palika bez konkrētas atbildes. A. Geižāns minēja labāku ekonomiku un mazāku cilvēku skaitu. Ģimnāzijas direktore L. Kreicberga pateica skaidri un skaļi: “Es tagad zinu, ka nekas pie mums nemainīsies. Tiek novilkts laiks, lai pateiktu, ka trūkst naudas un neko mainīt nevar.”
