Par diskusijām, vai čekas maisi jāatver un kas tajos iekšā, nu jau smejas ne tikai bijušie čekisti, tādēļ daži politiskie spēki savu spalvu spodrināšanai un reitinga atjaunošanai sameklējuši jaunu jājamzirdziņu — Abreni.
Par diskusijām, vai čekas maisi jāatver un kas tajos iekšā, nu jau smejas ne tikai bijušie čekisti, tādēļ daži politiskie spēki savu spalvu spodrināšanai un reitinga atjaunošanai sameklējuši jaunu jājamzirdziņu — Abreni.
To atkal pacelt uzmanības degpunktā bija izdevīgi saistībā ar gatavošanos robežlīguma parakstīšanai ar Krieviju. Savulaik diskusijas par Abreni jau bija un valstvīri un vēsturnieki vienojās, ka šīs teritorijas dēļ ar Krieviju attiecības nav jāsaasina.
Lai uztvertu nopietni vai nenopietni kārtējo ažiotāžu, jābūt skaidrībai par dažām lietām. Vispirms jāzina, ka Krievija Abreni neatdos. Ja tas notiktu, savas pretenzijas uz Karēliju Krievijai varētu atjaunot Somija, un tad arī Japāna prasīs, kādēļ tai vēl nav atdotas Kuriļu salas. Bijušās PSRS mantiniecei rastos robežproblēmas arī ar citām kādreizējām impērijas republikām. Otrkārt, uzskatot, ka Abrene joprojām ir mūsu valstij piederoša teritorija, ko Krievijai vajadzētu atdot, Latvija izpelnītos Eiropas Savienības (ES) nopēlumu, jo tā ir ieinteresēta ātrāk izveidot konstitucionāli noteiktas robežas. Treškārt, interesanti, kā un cik ilgā laikā Latvija Abrenē varētu ieviest valsts valodu un sādžu infrastruktūru pārveidot atbilstošu mūsu valstiskuma vajadzībām. Gandrīz droši, ka ES tādiem gigantiskiem mērķiem naudu nedotu.
Sarunas par Abreni ir politiķu blefošana, žēl vienīgi, ka šo tukšo spēlīti rullē uz tautas sāpīgākajām jūtām.
