Divas nedēļas Valkā notika labāko Latvijas jauno badmintonistu sporta nometne, kurai pievienojās arī septiņi valcēnieši. Dalībnieki vienprātīgi atzīst, ka nometnē gūtais noteikti cels viņu meistarību.
Jauniešu badmintona nometne Valkā notiek jau otro gadu pēc kārtas. “Mums te patīk, un tieši tāpēc Valkā ieradāmies atkārtoti. Vietējais jauno badmintonistu treneris Salvis Lozda ir ļoti atsaucīgs un daudz palīdz. Man būtu grūtāk organizēt darbu, ja tā nenotiktu,” stāsta nometnes vadītājs, Latvijas vadošais badmintona speciālists Arnis Šefers.Labprāt darbotos arī ilgākTreneris teic, ka valcēniešu grupai lielākoties tiek mācīti spēles tehnikas pamati, taču viņi piedalās arī citās kopējās aktivitātēs. Diena visiem sākas pulksten astoņos no rīta ar krosu mežā un pārmaiņus ar aerobiku sporta hallē. “Man te ļoti patīk, jo jūtu, ka kļūstu fiziski izturīgāks un labāk apgūstu dažādas tehniska rakstura iemaņas. Tā tam vajadzētu būt, jo piedalāmies divos treniņos dienā pa divām stundām un pēc tam vēl darbs trenažieru zālē,” stāsta valcēnietis Jēkabs Jaunslavietis.Jēkabam piekrīt Līva Krastiņa. “Man patīk arī tas, ka nometnē ir daudz jaunu cilvēku, ar kuriem esmu sadraudzējusies. Pirmā nedēļa bija grūta, taču nu vairs nav tik traki. Es labprāt šajā nometnē darbotos vēl ilgāk,” smaida Līva. Jautāta, vai viss apgūtais turpmāk nāks par labu, viņa diplomātiski atbild, ka to redzēšot jau nākamajās sacensībās.A. Šefers domā, ka valcēnieši Dāvis un Dārta Lozdas pēc gada jau varētu spēlēt Latvijas izlases līmenī.Izkopj tehniku un taktikuNometnes mērķis ir gatavošanās nākamajai sezonai. Sacensības sāksies jau pēc treniņnometnes beigām, lai starp to un mačiem nebūtu liels pārtraukums. Iepriekšējos gados bija citādi. Ja ar vecākajiem viss ir kārtībā, tad mazie pēc divu nedēļu intensīva treniņa līdz skolas sākumam neko nopietnu nedara.Lielākā vērība nometnē ir veltīta dažādu tehnisko paņēmienu slīpēšanai. Sākot no jūlija, visiem bija uzdots veikt dažādus skriešanas un riteņbraukšanas vingrinājumus. Pēc tam no 1. augusta notika divu nedēļu treniņi Rīgā un pēc tam Valkā. “Vairāk strādājam tehnikas un taktikas izkopšanai,” skaidro treneris. Jautāts par skatījumu uz jaunajiem valcēniešiem, A. Šefers atbild, ka arī viņš kādreiz ir bijis jaunais treneris, tāpēc zina, kā viss notiek. “Ja zālē vienlaikus ir vairāk par 20 audzēkņiem, turklāt četru dažādu līmeņu, jāstrādā individuāli gandrīz ar katru. Man to ļauj lielā daudzos gados uzkrātā pieredze,” stāsta treneris.Interese par sportu iet mazumāJautāts, ko viņš sacītu visiem bērniem un viņu vecākiem, kuri vēlas spēlēt badmintonu, treneris atbild, ka Latvijā ir liela problēma ar profesionāliem treneriem. Ir tādi Valmierā, Talsos un Rīgā, taču viņi nestrādā profesionāli. “Tas ir ļoti labi, ka bērni ar kaut ko nodarbojas un ne jau visiem jākļūst par meistariem. Gribētos, lai Latvijā pēc iespējas vairāk organizētu sacensības un metodiski palīdzētu jaunajiem censoņiem,” aicina A. Šefers. Nupat viņam, dodoties uz treniņu, piezvanīja Ogres novada sporta dzīves organizatore un lūdza turp aizbraukt, lai novadītu nodarbību 30 sporta skolotājiem. Treneris vienmēr ir bijis atvērts šādiem uzaicinājumiem. “Braukšu, kur vajag un kad vajag,” lakoniski komentē badmintona speciālists. Viņš neuzskata, ka spēlēšana pludmalē un pagalmā saistāma ar badmintonu kā sporta veidu. Badmintona tehnika ir daudz sarežģītāka un daudzveidīgāka par tenisa tehniku. Valkā ar jauniešiem darbojas arī A. Šefera meita un trenere Kristīne. Viņa ir valstī labākā badmintoniste, tiesa, šogad gan traumas dēļ čempiones titulu neieguva un pašlaik trenējas piesardzīgi. Tēvs cer, ka viņai ir lielas izredzes kļūt par ļoti labu treneri.A. Šefers uzskata, ka ar sportošanu skolās ir milzu problēmas. Jo īpaši Rīgā. Nemaz nerunājot par skriešanu, šodien daudz bērnu pat neprot soļot. Pamati ikvienam ir jāiemāca. “Es nezinu, par ko Rīgā sporta skolotāji saņem algu. Rīgā trenēju apmēram 70 bērnus no dažādām skolām. Zinu, ka sporta skolotājs bērniem pamet bumbu, bet pats dodas sakārtot mācību žurnālu vai stundas laikā iedzert kafiju. Bērni neprot mest bumbiņu un nav pat dzirdējuši par tāllēkšanas tehniku,” sašutis treneris. Viņš uzskata, ka tautā interese par sportu iet mazumā.
