Apskatīt vienu no skaistākajiem parlamentiem Eiropā, redzēt garāko tramvaju pasaulē un pabūt alās, kurās notiek koncerti, rudens brīvlaikā paspēja Smiltenes ģimnāzijas 11.b klases skolēni un viņu vienaudži, un daži skolotāji.
Apskatīt vienu no skaistākajiem parlamentiem Eiropā, redzēt garāko tramvaju pasaulē un pabūt alās, kurās notiek koncerti, rudens brīvlaikā paspēja Smiltenes ģimnāzijas 11.b klases skolēni un viņu vienaudži, un daži skolotāji.
Pirms pāris dienām atgriezušies no Ungārijas, jaunieši ir priecīgi, jo beidzot ar klasesbiedriem ekskursijā devušies tālāk par Latviju. “Mēs jau sen gribējām aizbraukt uz ārzemēm, un tagad mums tas izdevās!” priecājas ģimnāziste Liene Zīlīte.
Klases audzinātāja Anna Lavrinoviča stāsta, ka ekskursijā izdevās redzēt interesantas lietas, jo ungāri ir daudz ko izgudrojuši.
Maikls Džeksons no marcipāna
“Ekskursijas ietvaros apmeklējām marcipāna muzeju. Tur apskatījām dažādas figūras, kas veidotas no marcipāna. Divus metrus garš bija pasaules slavenais mūziķis Maikls Džeksons, kura pagatavošana prasīja 220 stundu ilgu darbu. Redzējām populāros multfilmu varoņus bruņurupučus ninzjas, kā arī lielu kāzu torti, kas pagatavota no marcipāna,” stāsta vidusskolēni L. Zīlīte un Toms Knostenbergs.
Toms piebilst, ka muzejā varēja redzēt arī procesu, kā top marcipāna rozīte. Tās pagatavošana aizņēma piecas minūtes.
“No marcipāna masas izveido mazas bumbiņas, tad tās saplacina un izveido ruletīti, tai apkārt liek nākamo kārtu un tā vairākas reizes, pēc tam tās atloka un iznāk skaista marcipāna rozīte,” atceras vidusskolnieks.
Ungāri ir arī stipru ēdienu cienītāji, un viņu nacionālais ēdiens ir gulaša zupa. “Ungāriem ir vīriešu zapte ar papriku, kas ir ļoti stipra. To viņi pievieno zupām. Arī mēs šo zapti iegādājāmies, lai atvestu mājiniekiem. Kaut arī pārdevās mazās burciņās, tā pietiks ilgam laikam,” saka Toms.
“Medus gan ungāriem ir maigāks kā pie mums,” piebilst vienpadsmito audzinātāja A. Lavrinoviča.
Viens no skaistākajiem Parlamentiem Eiropā
“Apskatījām Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu no dažādiem skatu punktiem. Braucot ar kuģīti pa Donavas upi, interesanti bija vērot pilsētu no abām pusēm. Visgrandiozāk izskatījās naktī, kad Budapeštu vērojām no Gelerta kalna. Ungārijas Parlamenta ēka bija ļoti skaisti izgaismota. To nevar vārdos aprakstīt, tas ir jāredz,” atminas Liene.
Skolēni stāsta, ka Parlamenta ēka arī no iekšpuses ir ļoti skaista. Dekorācijām ir izmantoti 40 kilogrami zelta. Ēkas centrālajā telpā atrodas kronis un tam apkārt uz sienām ir izvietoti 25 karaļu attēli, kuri šo kroni bija nēsājuši. Tur bija no sērkociņiem izveidota maza Parlamenta kopija, kas Tomam šķita ļoti interesanti.
Alas, pa kurām no Ungārijas var nokļūt Slovākijā
Otrajā ekskursijas dienā skolēni un skolotāji apskatīja, kas notiek pazemē, apmeklējot lielāko Ungārijas stalaktītu – stalagmītu alu Baradlā. Šī ala atrodas Agtelekas Nacionālajā parkā un tās garums ir 25 kilometri. Skolēni pastāstīja, ka, ejot caur alu, var nokļūt Slovākijā. Lai tur nokļūtu, būtu jānoiet aptuveni 10 kilometru. “Mēs to nemēģinājām, jo tad jāņem līdzi pases,” smaidot stāsta Toms.
Alās ir izveidota skatuve, kur notiek koncerti un dažādi filmēšanas darbi. Aiz skatuves bija uzstādītas gaismas dažādās krāsās, kuras atbilstoši mūzikas ritmam mainījās.
Pustā nacionālais pasākums ungāru stilā
Vienu dienu ekskursanti pavadīja, izbaudot ungāru nacionālo virtuvi, čigānu mūziku, folkloras ansambļus un noskatoties dresētu zirgu šovu, kā arī pavizinoties zirgu pajūgos.
“Skaista bija zirgu izrāde. Tur pat uzstādīts pasaules rekords, kur viens cilvēks var novaldīt 14 zirgus. Mums bija iespēja pārliecināties, kā ir iespējams novaldīt desmit zirgus. Jātnieki vicināja pātagas, tādējādi noguldot visus dzīvniekus, tad bija iespēja redzēt, kā zirgi sēž. Pēc šova mēs braucām zirgu pajūgā uz zemnieku saimniecību. Tur varēja novērot daudz ko interesantu, kas Latvijā nav redzams, piemēram, cūku, kas bija ļoti spalvaina un čirkaina. Arī dzīvnieki tur skraidīja kopā un nebija piesieti,” stāsta Liene un Toms.
Zemnieku saimniecībā bija iespēja apskatīt arī kā cilvēki dzīvoja senos laikos. Liene piebilst, ka tur bija viesu grāmata, kur katrs varēja parakstīties.
Pēc tam vakariņojām stepē vienā no vīna pagrabiņiem, kur spēlēja dzīvajā. “Vakars izdevās interesants, tikai mazliet apgrūtinoši bija ēst, jo ungāri vēlējās, lai pēc katras dziesmas applaudētu,” atklāj skolniece.
Pārsteidzoša ar saviem atklājumiem
Ekskursijas piektajā dienā skolēni ar skolotājiem apskatīja Ungārijas pilsētu Egeru, kas ir slavena ar arhitektūras pieminekļiem, vīniem un ārstnieciskiem avotiem.
Interesantākais, ko skolēni uzzinājuši, ir tas, ka Egerā atklāta vieta, kur ūdeni iegūst aptuveni 23 grādus siltu, neatkarīgi no gadalaika. Toms pastāstīja, ka ungāri tagad izveidojuši vietu, kur vietējie iedzīvotāji nāk pēc siltā ūdens. Pa to laiku, kamēr gids runājās ar skolēniem, varēja redzēt cilvēkus, kuri nāca pēc siltā ūdens.
Ekskursanti pabija Minoretu baznīcā, kas patika gan skolēniem, gan skolotājiem. “Baznīcā bija skaists altāris un kolonnas, interesantas vitrāžas logos un dažādi gleznojumi,” stāsta A. Lavrinoviča.
Skolēni “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka ungāru valodu būtu grūti iemācīties, jo tā ir sarežģīta. Gids skolēniem teicis, ka apgūt ungāru valodu ir tas pats, kas iemācīties ķīniešu ābeci.
“Kaut arī šī bija otrā reize, kad esmu Ungārijā, tieši šoreiz es redzēju daudz interesantu vietu. Iepriekš nezināju, ka šajā valstī ir pazemes metro, ar kuru arī braucām,” stāsta Toms.
Skolotāja Anna Lavrinoviča piebilst, ka vislielākie nopelni ir skolēnu vecākiem, kas deva iespēju bērniem pavadīt skaistu rudens brīvlaiku Ungārijā.
***
Vientuļā valoda
Ungāru valoda pieder pie somugru valodu grupas. Nav daudz ārzemnieku, kas šo valodu būtu spējuši iemācīties. Ne tikai tāpēc, ka lietvārdiem jāapgūst 18 lietojumi, bet arī tāpēc, ka vārdi ir gari un izrunai neparasti. Ungāri ir attālinājušies no citiem somugriem, ka pat igauņiem, somiem un citām šīs valodu grupas tautām ir grūti viņus saprast.
Atsaucoties uz Eiropas Savienības informācijas aģentūras sniegto informāciju
