Vietējiem puķkopjiem grūti konkurēt ar ārzemju kolēģu veikumu, tāpēc daudzām siltumnīcām ziemas mēneši ir atvaļinājuma laiks.
Vietējiem puķkopjiem grūti konkurēt ar ārzemju kolēģu veikumu, tāpēc daudzām siltumnīcām ziemas mēneši ir atvaļinājuma laiks.
Ziemai netipiskie laika apstākļi neviļus liek lūkoties uz katru krāsaināku un gaišāku akcentu dubļos un pelēkumā, kas valda visapkārt. Viens šāds akcents ir ziedu veikali, kas spēj pircējiem vasaru nodrošināt visa gada garumā. “Ziemeļlatvija” pie ziedu tirgotājiem Smiltenē centās noskaidrot, kur mūspusē strādā šā krāšņuma plaucētāji. Izrādās, lielākā daļa no veikalos aplūkojamās krāsainības līdz mums mērojusi tālu ceļu un ir ārzemju dārznieku sarūpēta.
Savulaik laikraksta lappusēs varējām lasītājiem stāstīt par vietējās siltumīcās redzēto, bet šobrīd tuvākās vietas, no kurienes uz Smilteni ceļo Latvijā audzētās puķes, ir Jērcēnu pagasts un Cēsis.
“Pie mums zied tikai nedaudz kallu. Alpu vijolītes un citas podiņu puķes tagad neaudzējam,” paskaidroja Trikātas saimniecībā “Krūzes”. Šis lēmums pieņemts jau pirms pāris gadiem, jo grūti bijis konkurēt ar importa piedāvājumu. Tomēr saimnieki noskaņoti optimistiski un piebilst, ka tagad viņiem ir atvaļinājums, bet janvārī viss notiks. Būs jāsāk rūpēties par nākamajā pavasarī un vasarā tirgojamo.
Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašnieks Dainis Zuika komentē, ka vidējām puķkopības saimniecībām izdzīvot ir sarežģīti. Saimniecībai jābūt lielai vai pavisam nelielai, kur ziedus izaudzēt un pārdot var pašu spēkiem. Tiklīdz mazai saimniecībai jāalgo strādnieki, rodas izdzīvošanas problēmas. “Dārzniekos” puķu audzēšanai nepieciešamos līdzekļus kompensē ar citām nozarēm. Piemēram, apkurei šķeldu iegūst, nodarbojoties ar mežsaimniecību. Jērcēnietis atklāj, ka viņu saimniecībā audzē krizantēmas, kuru ziedi ir līdzīgi margrietiņām. Tās grūtāk importēt, jo ziedlapiņas ir trauslas. Vietējā tirgū patērētāji tās īpaši iecienījuši. Šobrīd Jērcēnos zied arī ciklamenas jeb Alpu vijolītes. Puķes no “Dārzniekiem” ceļo uz Smilteni, Valku un Valmieru.
