Vasaru nupat grūti noķert aiz svārku malas pat gluži saulainā un siltā laikā, jo arī tādā dienā vējš ik pa laikam virs galvas mēdz savilt zilpelēku mākoņu spilvenus kā atgādinot – rudens ir klāt. Uz rudeni cilvēki raugās dažādi. Daļa tajā redz tikai drēgnus, dzestras miglas pilnus rītus vai arī peļķes un dubļus, bet citi rudenī ierauga pilnu grozu ar skaistiem un sulīgiem āboliem un lapu krāsainību kokos. Dārzeņu izstādes, Miķeļdienas tirgus aktivitātes, lielāko un smagāko ķirbju meklēšana rudenī nenotiek tikai tādēļ, ka tas ir ražas laiks. Cilvēki grib sevi un citus iepriecināt. Laikā, kad dienas kļūst īsākas, bet rīti un vakari tumšāki, prieka sirdī nevar būt par daudz. Nevajag tikai domāt par gaidāmajām apkures problēmām vai par to, kā sagādāt siltu apģērbu ziemai, un sūkstīties, ka maize un citas preces kļūs dārgākas. Kamēr ir iespēja – vajag doties kaut sēnēs un priecāties par atrastu skaistu baraviku vai apšu beku. Pozitīvi uzlādējoties, būs vieglāk iziet cauri ziemai. Zīmīgi, ka arī mākslinieciskās pašdarbības sezona atsākas tieši rudenī. Kopā būšana ar līdzīgu interešu cilvēkiem neļauj ieslīgt grūtsirdībā, un tā tumšais laiks kļūst nemanāmāks. Ir jācenšas atrast kaut ko, kas iepriecina, un ar iegūto prieku jāuzlādējas kā ar vitamīniem pirms vīrusu laika. Varbūt pesimistiskāk noskaņotie iebildīs, ka tādā laikā nemaz nav viegli rast prieku un dzīvot ar optimismu, jo apkārt valda nomācoša pelēcība. Arī šādos gadījumos daba mums rāda paraugu. Vajag paskatīties, cik kvēli un koši sārti rudens vējos izdeg kļava.
