Rudens makšķerniekiem galvenokārt ir līdaku laiks. Taču strencēnietis Nikolajs Andrejevs nesmādē arī asarus un raudas, kuras šomēnes ķer Gaujā.
Rudens makšķerniekiem galvenokārt ir līdaku laiks. Taču strencēnietis Nikolajs Andrejevs nesmādē arī asarus un raudas, kuras šomēnes ķer Gaujā.
No asariem sanāk garšīga zivju zupa. Toties raudas visgardākās esot ceptas.
Viena no Strenču pusē iecienītākajām makšķernieku vietām ir netālu no tilta pār Gauju. “Pie tilta ir vairāk zivju. Vismaz tā runā, bet vai taisnība, nezinu,” N. Andrejevs rausta plecus.
Kannā ielietajā ūdenī jau peld prāvs asaris un mazas raudiņas. Tas ir aptuveni četrās stundās noķertais loms, par ēsmu izmantojot sliekas.
Drēgnajā rudens pēcpusdienā N. Andrejevs pie tilta ir palicis vienīgais makšķernieks. Pārējie, diezgan liels bariņš, jau devušies mājās.
“Tagad vairāk ķeras asari, pirms tam – raudas. Nemaz jau tik bieži nenāku uz Gauju makšķerēt. Tas atkarīgs, kāds ārā laiks – labs vai slikts,” saka N. Andrejevs.
Mazās zivis makšķernieks atdod kaķim, bet lielākās tiek pašiem. Sieva vārot gardu zupu no asariem, kartupeļiem un sīpoliem. No veikalos nopērkamajām zivīm tik labu garšu virai nesanāk dabūt. Arī pēc raudām ir jāiet uz upi, nevis veikalu. Kaut arī ļoti asakainas, šīs Latvijas ūdeņos visizplatītākās zivis ir garšīgas. Nikolajs iecienījis raudas ceptā veidā.
Makšķernieki runā, ka asarus grūti noķert tikai tad, ja to nav, bet raudas tiek dēvētas pat par makšķernieku maizi – ķeras pat tad, kad citu zivju nav. Kustīgās raudas vairāk mīt tuvu upes gultnei, taču sastopamas visos ūdens slāņos, arī virspusē. Asari uzturas tuvu gultnei, sīkie seklākās, lielie – dziļākās vietās.
N. Andrejevs gan piebilst, ka makšķerēšana der ne tikai pusdienu galda papildināšanai, bet arī atpūtai un priekam. Viņam vislabāk patīk makšķerēt Gaujā, jo tad atšķirībā no ezera var vērot ūdens straumi.
