Nelaimi neviens negaida, bet tās iespējamībai ir jābūt sagatavotiem. Īpaši, ja tas skar bērnus un jauniešus.
Nelaimi neviens negaida, bet tās iespējamībai ir jābūt sagatavotiem. Īpaši, ja tas skar bērnus un jauniešus.
Šo atziņu laikrakstam pauž biedrības “ATBALSTS” valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola pēc invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotās konferences “Droša un atbalstoša skolas vide bērniem/jauniešiem ar invaliditāti” apmeklējuma.
Invalīdi ir tāda pati sabiedrības daļa
Šo konferenci var uzskatīt par turpinājumu akcijai “Vienādo tiesību un iespēju skola”, kas aizsākās pēc 2003./2004. gada projekta “Tilts uz sapratni”. Tā rezultātā Liepājas pilsētā un Madonas rajonā tika izstrādāta vispārizgītojošo skolu integrācijas stratēģija. Akcijas rīkotāji vēlas aktualizēt vispārpieņemtu principu, ka bērnam ar invaliditāti un viņa vecākiem ir tiesības izvēlēties mācību iestādi. Iepriekšminētās konferences mērķis bija aktualizēt un izcelt pieejamo skolu sarakstu un sniegt informāciju par pozitīvajiem piemēriem.
“Ziemeļlatvija” vairākkārt ir informējusi, ka “Apeirons” īstenoja projektu, kas paredzēja sagatavot sabiedriskos ekspertus, kuru uzdevums ir palīdzēt radīt pieejamu vidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šo ekspertu norādījumos ir svarīgi ieklausīties arī cilvēkiem, kuri būvē vai renovē sabiedriskās ēkas, lai pēc darbu pabeigšanas tās būtu pieejamas visiem iedzīvotājiem. Valkas rajonā viena no ekspertiem ir D. Vītola. Vaicājām viņai par vides pieejamību skolas bērniem ar īpašām vajadzībām. “Mums beidzot ir jāsaprot, ka invalīdi ir tieši tāda pati sabiedrības daļa kā pārējie iedzīvotāji. Bērni un jaunieši, kurus piemeklējusi nelaime, vēlas būt savu vienaudžu vidū, bet viņus cenšas ievietot speciālajās skolās, lai gan viņi lieliski varētu mācīties vispārizglītojošajās. Nereti speciālās skolas ir tālu no bērna dzīvesvietas, tas rada papildu problēmas. Vecāki ir smagas izvēles priekšā — ieslēgt bērnu četrās sienās vai vest kilometriem tālu uz speciālu mācību iestādi,” komentē D. Vītola. Šā iemesla dēļ katrā Latvijas rajonā ir nepieciešama skola, kura spētu integrēt bērnus ar īpašām vajadzībām.
Skola spēj uzņemties rūpes par integrēšanu
Biedrība “ATBALSTS”, izvērtējot mācību iestādes, rosina šim nolūkam izvēlēties Smiltenes Centra vidusskolu. Kā galvenais arguments tiek minēts jaunā korpusa jau uzbūvētās un arī projektētās daļas piemērotība cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Būtiski, ka šajā skolā var iegūt izglītību no piecu un sešu gadu vecuma līdz vidusskolai un tiek piedāvātas arī augstskolas izglītības programmas. Mazsvarīgs nav fakts, ka skola atrodas netālu no ārstniecības iestādes, kas paver dažādas sadarbības iespējas arī šajā jomā.
Smiltenes Centra vidusskolas direktore Ilze Vergina uzskata, ka ir pēdējais laiks pievērst sabiedrības uzmanību šo problēmu risināšanai, un uzsver, ka viņas vadītā skola spēj uzņemties rūpes par bērnu un jauniešu invalīdu integrēšanu sabiedrībā. Par to viņa pārliecinājusies sarunās gan ar pedagogiem, gan ar vecākiem un skolēniem. Viņa cer sagaidīt arī vietējās un rajona pašvaldības akceptu šim projektam. Pašvaldību vadītāju viedokli un ierosinājumus publicēsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
Grūtāk ir pārliecināt vecākus un pieaugušos
Divu gadu pieredze bērnu invalīdu integrācijas darbā ir Liepājas rajona Aizputes vidusskolai. “Mums īstenot šo projektu piedāvāja Izglītības pārvalde,” atklāj Aizputes vidusskolas direktore Liveta Sprūde. Viņa paskaidro — svarīgs priekšnoteikums bija, ka pie skolas ir izbūvēta speciāla uzbrauktuve, bet skolā ir invalīdiem piemērota tualete. Šobrīd vakarskolā mācās viens aizputnieks, kas pārvietojas ratiņkrēslā, kā arī puisis, kurš autoavārijā guvis smagu galvas traumu. Pamazām skolas dzīvē tiek integrēta 5. klases skolniece, kura arī pārvietojas ratiņkrēslā. Skola ar projektu palīdzību cer rast finansējumu, lai meitenei varētu nodrošināt pavadoni. “Skolēni ir atvērti nelaimē iekļuvušo vienaudžu integrācijai,” novērojusi L. Sprūde. Grūtāk ir pārliecināt noticēt vecākus un pieaugušos.
