Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nereti ir sarežģīti iegūt nepieciešamo informāciju vai palīdzību. Problēmu risināšanā var palīdzēt nevalstiskās organizācijas.
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nereti ir sarežģīti iegūt nepieciešamo informāciju vai palīdzību. Problēmu risināšanā var palīdzēt nevalstiskās organizācijas (NVO).
Valkas rajona Invalīdu biedrība (VRIB) izstrādājusi un iesniegusi divus projektus — Valkai un Smiltenei. Projekti iesniegti Lauku NVO atbalsta programmā. Projektu konkursu izsludinājis Īpašo uzdevumu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāts sadarbībā ar Pasaules Banku.
Varas institūcija rada barjeru
“Joprojām cīnāmies par informācijas centra izveidi,” paskaidro VRIB valdes priekšsēdētāja Sandra Vilka. Šis ir jau otrais projekts, pirmais iesniegtais neguva atbalstu.
“Ne katram cilvēkam pietiek uzņēmības, piemēram, doties uz pašvaldību un risināt sociālos jautājumus. Tā tomēr ir varas institūcija, kas rada zināmu barjeru. Atnākot uz nevalstisko organizāciju un uzticot tai savu problēmu, cilvēks nereti gūst lielāku atbalstu un saņem padomu, kā rīkoties,” informācijas centra idejas būtību skaidro S. Vilka.
Plānots, ka Smiltenē šādu informācijas un reizē NVO centru varētu izveidot Abulas ielā 2. Māja pieder privātīpašniekam, un VRIB Smiltenes birojam īres līgums ir tikai uz gadu. Lai varētu iesaistīties lielos projektos, vajadzīgs līgums vismaz uz pieciem gadiem.
Valkas pilsētā telpu jautājums ir atrisināts veiksmīgi. Ēka ir domes īpašumā, un īres termiņš ir ilgs. “Tas panākts, pateicoties Valkas pilsētas mēra atbalstam,” uzslavē S. Vilka. Otru projektu VRIB iesniedza, lai informācijas centru izveidotu arī Valkā, jo noteikumi atļāva vienai organizācijai iesniegt divus projektus. Apstiprinājumu abiem projektiem jāgaida līdz 15. decembrim. No Valkas rajona VRIB vienīgā pieteikusies šajā konkursā. Noteikumi paredzēja, ka piedalīties var tikai sabiedriskā labuma organizācijas. Mūsu rajonā pagaidām tādas ir tikai 11.
Gandarījums ir apdāvināto prieks
Vienlaikus ar projekta sagatavošanu VRIB aktīvisti uzsākuši gatavoties tradicionālajam Ziemassvētku pasākumam. Norise būs līdzīga kā pērn. “Vienojāmies, ka Valkā svinēsim 7. janvārī, Smiltenē — 14. janvārī. Ziemassvētki ir ļoti saspringts laiks, visiem gribas būt kopā ar ģimeni, tāpēc pasākumu pārlikām uz nākamā gada sākumu,” paskaidro S. Vilka.
Laiks skrien ļoti ātri, un svētki pienāks nemanot. Cilvēki vēlēsies svētkos gūt prieku, tāpēc jau laikus jāsāk gatavoties. Jāaizrunā telpas, jāizdomā pasākuma norise un jāsarūpē paciņas. “Sagādāt humāno palīdzību, ar ko iepriecināt cilvēkus, ir ļoti grūti,” secina biedrības priekšsēdētāja. Jāiegulda daudz pūļu, bet gandarījums ir apdāvināto cilvēku pateicība un prieks. “Lūdzēju Ziemassvētku laikā ir daudz, tāpēc nopietni jāizdomā, pie kā vērsties, lai rastu atbalstu,” saka svētku organizatore. “Vēlos paskaidrot, lai cilvēki saprastu. Tas nav vienkārši — paprasi un saņem. Jāraksta vēstules, jāzvana. Visam jāpatērē līdzekļi un laiks.”
Pirmais “lūdzu” ir jāsaka biedrībai
Vaicāta, vai Ziemassvētku laikā ir bieži gadījumi, kad ziedotāji paši piedāvā palīdzību, priekšsēdētāja atzīst, ka pirmais “lūdzu” ir jāsaka biedrībai. Pusotra gada laikā, kamēr viņa vada organizāciju, šāda iniciatīva nav bijusi. Ir bijuši daži individuāli piedāvājumi. Piemēram, cilvēki ir piedāvājuši ābolus, jo šogad ir bagātīga raža. “Vienošanās par ilgtermiņa sadarbību mums ir ar firmu “Madara ’89”. Zinām, ka varam paļauties uz atbalstu,” stāsta S. Vilka.
Veiksmīga sadarbība veidojas ar citām NVO.
Kas būtu jādara, ja kāds cilvēks vai uzņēmums vēlas sniegt atbalstu Ziemassvētku pasākuma organizēšanā? “Tas varētu būt jebkāds ziedojums — gan mantisks, gan finansiāls. Mēs pielietojumu atradīsim, un to saņems cilvēki, kuriem tas tiešām ir nepieciešams,” atbild S. Vilka. Piemēram, pagājušajā gadā kāda sieviete bija atnesusi adītas zeķītes.
Tā būtu nenovērtējama dāvana
Savu labo gribu, gaidot Ziemassvētku laiku, kāds uzņēmums varētu parādīt ģimenei, kurā bērns ir ar īpašām vajadzībām un pārvietojas ratiņkrēslā. Puisim ir 12 gadu, viņš aug, un mātei ir jāveic pieci pakāpieni, lai izkļūtu no mājas. Ir nepieciešams izveidot uzbrauktuvi, bet māte viena audzina bērnu un viņai nav finansiālu iespēju. Ja šāda uzbrauktuve būtu, bērns pats varētu pārvietoties. Šobrīd viņš izkļūt no mājas vai iekļūt atpakaļ var tikai ar mātes palīdzību. “Domāju, ka nav vajadzīgs ieguldīt īpaši lielus līdzekļus, bet tā būtu ļoti jauka Ziemassvētku dāvana,” vērtē S. Vilka.
Otrs piemērs, kad cilvēkam nepieciešama palīdzība. Puisim ir 35 latu pabalsts. Šobrīd viņš mācās skolā, kurā uzturnauda ir 44 lati mēnesī, vēl viņam mēnesī nepieciešami 16 lati higiēnas piederumiem. “Vai rajonā neatrastos kāds, kurš varētu puisim sniegt finansiālu atblastu mācību laikā, kas ilgs līdz nākamā gada maijam? Arī tā būtu nenovērtējama Ziemassvētku dāvana. Puisis ir centīgs un laimīgs, ka viņam dota iespēja apgūt profesiju un būt sabiedrībā,” komentē S. Vilka. Ja kāds vēlas palīdzēt šiem cilvēkiem, sīkāku informāciju var iegūt VRIB. Jāpiebilst, ka Invalīdu biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tāpēc uzņēmumi var tai ziedot ar savu peļņas nodokli.
“Gandarījums ir milzīgs, ja atnāk laimīgs cilvēks, kuram ir atrisināta kāda problēma. Viņš pasaka paldies, un acīs ir pateicības asaras. Tas dod spēku atkal iet un strādāt,” secina S. Vilka.
