Lai mūsdienās atrastu labi atalgotu darbu, ir ļoti svarīgi divi faktori — izglītība, kādu skolā iegūst skolēni, un mūžizglītība jeb mācīšanās visu dzīvi.
Lai mūsdienās atrastu labi atalgotu darbu, ir ļoti svarīgi divi faktori — izglītība, kādu skolā iegūst skolēni, un mūžizglītība jeb mācīšanās visu dzīvi.
Jaunajā ekonomikā darbaspēka tirgū dominēs intelektuālais kapitāls un fizisko spēku nomainīs prāts. Savukārt spēja konkurēt darba tirgū ir viens no ceļiem, kas cilvēku ved uz viņa labklājību.
Tās ir tikai dažas atziņas no piektdien Smiltenes ģimnāzijā notikušās Vidzemes reģiona konferences, kuras tēma — informācijas tehnoloģiju (IT) prasmes un to priekšrocības programmas “Izglītība visiem” mērķu sasniegšanai.
Konferenci rīkoja Smiltenes ģimnāzija un Latvijas – Igaunijas institūts un ielūdza uz šo pasākumu pedagogus, pašvaldību darbiniekus un citus ar izglītību saistītu jomu pārstāvjus.
“Ir svarīgi rosināt cilvēkus saprast — informācijas un komunikāciju tehnoloģiju prasmes dzīvē ir tikpat svarīgas kā prasme rēķināt, lasīt un rakstīt. Bez tām mūsdienu izglītības un zināšanu sabiedrībā nevar iztikt,” konferences mērķi skaidro Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska. Viņa uzskata, ka skolēnu sagatavošana dzīvei zināšanu sabiedrībā pedagogiem ir liels izaicinājums. “Viņi izglītību ieguvuši 20. gadsimta skolā, bet tagad māca skolēnus, kuri dzīvos 21. gadsimtā. Tam ir straujāki apgriezieni, daudz vairāk informācijas un dzīvē vajadzīgu prasmju un iemaņu, tāpēc ir ļoti svarīgs ieguldījums cilvēku resursos un zināšanās, piemēram, rīkojot arī šāda veida konferences.”
Konferencē Smiltenes ģimnāzijā lektori vairākkārt pieminēja zināšanu sabiedrību. Tai raksturīga atvērtība izaicinājumam, spēja mainīties, zinātkāre, IT bieža un produktīva izmantošana, piemērus uzskaita konferences lektore, Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” izpilddirektore, profesore Tatjana Koķe.
“Mēs esam tikai ceļā uz zināšanu sabiedrību. Pagaidām procesus virza entuziasti, bet vairākums ļaužu ir rezervēti pret pārmaiņām, nogaida, kad kāds viņiem dos norādījumus,” secina T. Koķe. Profesore rosina katru cilvēku neatkarīgi no viņa vecuma, izglītības līmeņa, pieredzes un nodarbošanās strādāt ar IT, būt aktīvam izglītībā un celt savas dzīves kvalitāti. Zināšanu sabiedrībā arvien dziļāka kļūs plaisa starp tiem cilvēkiem, kuriem ir laba izglītība un kuri to prot izmantot savas labklājības sasniegšanai, un starp tiem cilvēkiem, kuri to nespēs izglītības trūkuma dēļ.
Pastāvošajā sabiedrībā labklājības avots ir ražošana un finanšu operācijas, zināšanu sabiedrībā — cilvēkkapitāls. “Tagad cilvēki dzīvo, lai strādātu, bet zināšanu sabiedrībā viņi strādās, lai dzīvotu. Jau tagad redzams, ko darba tirgū meklē jaunā paaudze — darbu, kas ļautu viņiem dzīvot interesanti, kvalitatīvi, pilnvērtīgi,” uzsver T. Koķe.
Valkas – Valgas pierobežas reģionā dzīvojošie cilvēki nav iesīkstējuši. Viņi ir gatavi mainīt savu nodarbošanos, ja tas ir vajadzīgs, secina Latvijas – Igaunijas institūta direktore Unda Ozoliņa. Viņa iepazīstināja konferences auditoriju ar 2004. gadā veiktā pētījuma “Cilvēkresursu potenciāla veidošana un tā konkurētspējas paaugstināšana Valkas/Valgas pierobežā” rezultātiem. Tie balstās uz 1023 anketu analīzi, no kurām 730 saņemtas Latvijas pusē un 293 — Igaunijas pusē.
“Pētījuma rezultāti ir bāze, uz kuras pamata varam teikt — mums reģionā vajag to un to, mūsu reģiona iedzīvotājiem ir nepieciešama tāda izglītība, tādi un tādi kursi,” skaidro U. Ozoliņa. Pētījums, piemēram, atklājis, ka jaunu speciālistu piesaistei reģionam nepieciešama izglītības pieejamība. Tiek minēti trīs galvenie faktori: augstskolu filiāļu atvēršana, nodrošinot mācības pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai; mācību maksas pazemināšana vai finansiāls atbalsts no pašvaldībām vai darba devējiem, sedzot mācību maksu, ceļa izdevumus un tamlīdzīgi; ceļu infrastruktūras sakārtošana vai sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošana.
“Ir vajadzīgi cilvēki ar pašiniciatīvu, kuri aizrauj sev līdzi citus,” secina Latvijas – Igaunijas institūta direktore, taujāta, cik daudz no pētījuma rezultātiem varēs reāli īstenot. “Esmu ievērojusi arī kādu tencenci. Ja cilvēks sācis kaut ko darīt, tad viņš ir daudz atvērtāks nākamajā reizē. Ja viņš ir atnācis uz kursiem un tie iepatikušies, tad vairs nav baiļu atnākt uz nākamajiem un pēc tam jau domāt — varbūt ar kursiem nepietiek un ir vajadzīgas studijas augstskolā. Tā ir mūžizglītība,” uzsver U. Ozoliņa.
Vēl konferencē lektori referēja par IT prasmju nepieciešamību un iespējām pašvaldības iestāžu darbā un IT iespējām pašvaldību attīstībā; par jauno ekonomiku un izglītību mūža garumā; par aktualitātēm dažādos ar izglītību saistītos projektos un par IT prasmēm un pieejamību Vidzemes reģionā.
