Viens no Valkas pilsētas simboliem ir brīvdabas estrāde un netālu esošā skulptūra “Koklētājs” . Vasarā tā ir pamanāma jau no liela attāluma, bet rudeņos un ziemā skulptūra slīgst melnā tumsā. Valcēnieši ne reizi vien rosinājuši vietējai varai domāt par tās izgaismošanu.
Šūnakmenī cirstā skulptūra Avotkalna virsotnē uzstādīta 1972. gadā, godinot Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku simtgadi. Tās autori ir tēlnieki O. Siliņš un A. Voitkāns, kā arī arhitekts V. Šusts.
Ir jau rūgta pieredze
“Ziemeļlatvijas” redakcija savā elektronisko vēstuļu pastkastē saņēma ieteikumu no valcēnieša Maksima Cukānova. Viņš raksta: ”Iedomājos, kā izskatītos skulptūra “Koklētājs”, ja tumsā tas būtu izgaismots. Pats izgaismoju skulptūru un uzņēmu nakts bildes. Vērtējiet!”
Maksims aicina “Ziemeļlatvijai” noskaidrot pašvaldības viedokli, vai nebūtu iespējas skulptūru izgaismot ar prožektoriem. Tas būtu tikai ieguvums pilsētai, jo arī gada tumšākajā laikā Valku un Valgu apmeklē tūristi. Protams, ne tik daudz, kā tas ir aktīvajā tūrisma sezonā, bet tomēr arī valcēniešiem pašiem būtu prieks par novada domes centieniem uzlabot pilsētvides ainavu.
Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis piekrīt, ka, izgaismojot skulptūru “Koklētājs”, tas būtu tiešām skaisti. Taču rūgtā pieredze liecina, ka ne vienmēr iedzīvotāji saudzīgi izturas pret šādām lietām. Pašvaldības vadītājs kā spilgtu piemēru min pirms dažiem gadiem uzstādītos prožektorus, kas izgaismoja pieminekli kritušajiem Sarkanās armijas karavīriem Otrajā pasaules karā (blakus Cimzes kapiem). Tas tagad grimst melnā tumsā, jo pēc pavisam neilga laika prožektori tika sabojāti un aiznesti. Nelīdzēja arī pašvaldības vienošanās ar Valsts policiju par biežāku patrulēšanu pieminekļa apkaimē.
V. A. Krauklis ir pārliecināts, ka, lai uzstādītu jaunus prožektorus estrādes teritorijā, ir jāuzstāda arī videonovērošanas kameras. Tam vajag papildu naudu, kuras šobrīd pašvaldībai neesot.
Prioritāte –
lauku skolu pastāvēšana
Pašvaldības vadītājs atklāj, ka ir izstrādāts plāns ne tikai par skulptūras “Koklētājs”, bet arī par Putras kalna un par godu Latvijas valsts simtgadei Lugažu laukumā drīzumā uzstādītā sarkanbaltsarkanā karoga izgaismošanu un videonovērošanu.
Nav nekāds noslēpums, ka Putras kalnā uzstādītajā nojumē bieži pulcējas šaubīgas kompānijas, kuras skaļi uzvedas un lieto alkoholu. Ieraugot policistus, “dzīves svinētāji” pagūst aizbēgt, tāpēc pašvaldībai ir plāns arī šajā vietā uzstādīt videonovērošanu.
V. A. Krauklis sola, ka, veidojot 2017. gada budžetu un izvērtējot visus plusus un mīnusus, tiks domāts par Koklētāja izgaismošanu. Taču amatpersona atgādina, ka novada domes prioritāte vienmēr būs izglītība, kas no pašvaldības naudas maka prasa lauvas tiesu. Pēc V. A. Kraukļa teiktā, ja uz svaru kausiem būs jāliek lauku skolu izdzīvošanas jautājums un, piemēram, kādu atsevišķu objektu izgaismošana pilsētā, lai tas būtu acij tīkami, loģiski, ka prioritāte būšot lauku skolas.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka pašlaik diennakts tumšajā laikā skatu priecē izgaismotais pilsētas kultūras nams, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēka Raiņa ielā 28a, J. Cimzes Valkas mūzikas skola un Kārļa Ulmaņa piemineklis Lugažu laukumā. Svētku reizēs tiek ieslēgts papildu apgaismojums arī mākslas skolā. Pilsētā esošās ēkas un pieminekli var izgaismot, jo nav jāraizējas, ka, piemēram, prožektori pie K.Ulmaņa pieminekļa varētu tikt sabojāti. Proti, pie pilsētas kultūras nama ēkas fasādes ir uzstādīta videonovērošana.
