“Man bija iespēja iegūt šādu informāciju, un uzskatu, ka nevaru klusēt,” saka smilteniete, sabiedriskās organizācijas “Krustceles” valdes locekle Anda Dinga.
“Man bija iespēja iegūt šādu informāciju, un uzskatu, ka nevaru klusēt,” saka smilteniete, sabiedriskās organizācijas “Krustceles” valdes locekle Anda Dinga.
Viņa vērsās laikraksta redakcijā, lai rosinātu cilvēkus domāt — ko viņi ikdienā ēd un ar ko baro savus bērnus. Viena no fonda “Krustceles” darbības jomām ir vide un izglītība.
Statistiku atzīst par šokējošu
Anda šomēnes Rīgā piedalījās seminārā, kurā mikrobioloģijas zinātņu doktore Ilmāra Vīne auditoriju informēja par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli.
“Statistika ir šokējoša,” uzskata smilteniete. Viņa domā, ka cilvēku veselību iespaido arī ikdienā uzturā lietotie ar pārtikas piedevām piesātinātie produkti.
Seminārā Anda uzzinājusi, ka Latvijā no visiem iedzīvotājiem veseli ir tikai 5 līdz 10 procenti. No 100 bērniem veseli ir pieci. No kopējā jaundzimušo bērnu skaita veseli ir trīs līdz četri procenti. Katram septītajam bērnam ir alerģija. 15 procenti jaunlaulāto nespēj tikt pie pēcnācējiem. Neauglības gadījumi 10 gados palielinājušies par 50 procentiem.
Pēc pašreizējiem pētījumiem, 2006. gadā katrs piektais Latvijas iedzīvotājs slimos ar kādu onkoloģisku saslimšanu. Jau tagad Latvija ir pirmajā vietā Eiropā sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumu ziņā.
Anda rosina ārstus informēt un izglītot sabiedrību par to, vai un kādu iespaidu uz cilvēku veselību atstāj pārtikas piedevas. Smilteniete izlasījusi Ukrainā izdotu brošūru “Pārtikas piedevu vārdnīca”. Tajā norādītas konkrētu pārtikas piedevu (marķētu ar E) iedarbības bīstamās sekas uz cilvēka organismu. Norādīts, ka ir vairāki E, kuri, uzkrājoties organismā lielās devās, rada smagas saslimšanas. “Ne velti Ukrainā ir izstrādāta speciāla nācijas atveseļošanas programma,” viņa piebilst.
Veikalā pēta preču marķējumu
Par to, ko cilvēki ēd ikdienā, Anda sāka domāt, balstoties uz pašas ģimenē iegūto pieredzi. “Jau tā agrāk centāmies meklēt labākus produktus. Taču jutu, ka kaut kas nav kārtībā. Abiem bērniem bija alerģija. Šad tad, nezinot no kā, parādījās ādas izsitumi. Sāku domāt, no kurienes tas un kāpēc. Lasīju speciālo literatūru par uzturu. Atklāju agrāk man nezināmas lietas.”
Anda min piemēru no šogad Krievijā izdotas grāmatas “Uzmanīgi! Kaitīgi produkti”. Tajā, piemēram, rakstīts, ka “”diētiskais” margarīns ieteicams tikai kā palēnināts pašnāvības veids”.
“Mēs ģimenē kādu laiku ļoti daudz ēdām margarīnu. Taču, kopš lietojam bioloģiski aktīvus uztura bagātinātājus, ir sajūta, ka organisms atgrūž margarīnu. Tagad tā vietā ģimenē visi ēdam sviestu.” To sakot, Anda piebilst, ka veikalos rūpīgi pēta preču marķējumu un izvēlas tikai tādus produktus, kuri nesatur vairāk par vienu E.
“Iepērkoties veikalos, vienmēr atrodam produktus, kuru sastāvā ir dažādas pārtikas piedevas: konservanti, krāsvielas, emulgatori un citi,” skaidro Anda. “Ir pētījumi, kas pierādījuši, — daudzu šādu produktu ilgstoša lietošana rada nopietnas veselības problēmas. Pārtikas piedevu pamatā ir ķīmiskas (sintētiskas) vielas, kuras pievieno dažādiem konserviem, desām un citiem produktiem. Dažas ir derīgas un nekaitīgas, dažas pieder pie riska grupas, bet vēl citas skaitās toksiskas.”
Mazāk apstrādātas pārtikas — mazāk piedevu
Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas mājas lapa informē, ka ir aptuveni 300 atļautu pārtikas piedevu un vairāk nekā 3000 krāsvielu un aromatizatoru. Speciālisti lēš, ka gadā cilvēks patērē 3 kilogramus pārtikas piedevu. Jo vairāk apstrādātas un pārstrādātas pārtikas katrs iekļauj savā ēdienkartē, jo vairāk pārtikas piedevu patērē.
Vairākums pārtikas piedevu kalpo “kosmētiskiem” nolūkiem, lai padarītu pārtiku krāsaināku, uzlabotu garšu, slēptu dabisko sastāvdaļu trūkumu produktā, padarītu produktu saldāku vai krēmveidīgāku. Taču uzskatīt visas pārtikas piedevas par sliktām un uzturā kaitīgām nebūtu pareizi.
Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 86 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas”. Tie nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kurā apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā tehnoloģisku mērķu sasniegšanai izmantotas pārtikas piedevas, un prasības pārtikas piedevu marķēšanai.
Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu pielikumos minētās pārtikas piedevas. Tāpat noteiktas arī pārtikas piedevu maksimāli pieļaujamās devas un to lietošanas nosacījumi.
Baltmaizi ar trīs E roka neceļas nopirkt
Veikalos ir grūti atrast veselīgus produktus bez pārtikas piedevām, secina Anda.
“Pat pērkot maizi, skatos, vai tai klāt nav pārtikas piedevu. Ja baltmaizei ir trīs E, man roka neceļas to nopirkt,” viņa atzīst. “Arī jogurts nav nemaz tik dabīgs produkts, kā to reklamē. Labāk ir sajaukt kefīru ar saldu ievārījumu, un rezultāts būs efektīvāks. Ziemas mēnešos mūsu ģimene nepērk veikalos augļus. Ēdam kāpostus, burkānus, kartupeļus, tad vēl kompotus un ievārījumus, un viss.”
Anda izstāsta piemēru par Polijā audzētiem āboliem, ko viņai savukārt pavēstījusi kāda tantiņa. Reiz viņai uzdāvināja ābolus. Tantiņa negribēja uzreiz tos apēst. Ielika plēves maisiņā, pabāza zem skapja un aizmirsa. Atrada pēc sešiem mēnešiem. Āboli izskatījās tādi paši kā dāvināšanas brīdī. “Tas nav normāli, ja plēves maisiņā ielikti āboli tik ilgā laikā nesapūst,” komentē Anda.
Kāda cita sieviete dalījusies pieredzē par vīnogu iedarbību. Ja vīnogas noskalo siltā ūdenī, tad šo nolējumu var droši liet uz laputīm vai baltajām blusiņām. Tās vairs nedzīvošot.
“Mēs, cilvēki, to visu ēdam un paši sevi lēnītēm indējam,” spriež Anda. “Sabiedrība vēl brīnās, kāpēc tik daudzi aptaukojas, bet citi kļūst ļoti kalsni. Tā ir izjaukta vielmaiņa. Cilvēkam ļoti jādomā, ko viņš ēd. Mēs neietaupīsim, pērkot lētu pārtiku, jo pēc tam pirksim dārgas zāles, lai atgūtu veselību. Tas ir vāveres ritenis. Lai radītu lētāku produktu, ražotājs tam pievieno ķīmiskas pārtikas piedevas. Pircējs izvēlas lētāku produktu, bet rezultātā pērk dārgas zāles savai ārstēšanai.”
Anda atzīst, ka nav speciāliste veselīga uztura jautājumos, jo interesējas par šo tēmu pašmācības ceļā. Tāpēc viņu ļoti interesē ārstu viedokļi par pārtikas piedevu ietekmi uz cilvēka veselību.
“Kāda būs nākamā paaudze, ja jau tagadējā ir tik slima?
Varbūt uzņēmēji šādas tēmas apspriešanā nav ieinteresēti, taču arī viņi un viņu bērni ēd mūsdienu produktus. Šķiet, kamēr valdība veselīga uztura tēmu nerisinās augstākā līmenī, tikmēr nekas nemainīsies.”
