Šodien, 29. septembrī, svin Miķeļdienu – rudens saulgriežus, kas ir gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Galvaspilsētā svētki tiek atzīmēti ar vērienu, rīkojot koncertus un tirdziņus, ko apmeklē jebkurš interesents, bet mazpilsētās tas ir liels notikums tieši gados jaunākajiem iedzīvotājiem. Vakar Miķeldienas tirgus tradīcijas godā cēla Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā.
Andrim Pulčam no 4.b klases šī bija laimīgākā diena mūžā. Tā zēns apgalvoja, iejūtoties pārdevēja lomā un jau pirms Miķeļdienas tirdziņa nopelnot savu pirmo eiro. “Dabūju jau vienu eiro, tagad mani vēl nofotografē. Tāpēc es saku, šī ir mana laimīgā diena,” priecīgs ir Andris.Viņš tirdziņam kopā ar mammu Baibu pagatavojis ķiršu sulu, cukurgailīšus un popkornu. Produkciju izvēlējies šādu tāpēc, ka tās ir lietas, kas viņam pašam ļoti garšo. “Pats vārīju cukurgailīšus. No sākuma jau nemaz nesanāca, jo pārvārīju. Bet es centos,” saka pārdevējs Miķeļdienas tirdziņā Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā.Tur tradicionāli ar pašu gatavotiem labumiem, saldumiem, dārza un meža veltēm, kā arī lietām skaistumam, tirgojas 4. klašu skolēni. Skolotāja Maija Cinkus atklāj, ka 4. klašu skolēniem šī diena ir ļoti gaidīta. “Jau pērn bērni zināja, ka šogad būs pārdevēji. Dažs tiešām nevarēja sagaidīt, jo gatavoties sākām jau mācību gada sākumā. Ar tirdziņu jau viss nebeidzas, jo tālāk sociālo zinību stundā sarēķināsim ienākumus, tad izrēķināsim, cik lieli bija izdevumi un noskaidrosim, kādu peļņu guvām. Tās ir prasmes, kas bērniem nepieciešamas dzīvei,” saka 4.a klases audzinātāja M. Cinkus.Starp daudzajiem pircējiem “Ziemeļlatvija” sastapa Blomes pagasta pārvaldes vadītāju Gaidi Bogdanovu, kurš savā atvaļinājumā kopā ar dēlu, Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 1.b klases skolnieku Artūru, iepirkās Miķeļdienas tirdziņā. “Prieks ir te atrasties. Bērni tā centušies, lai sarūpētu šo visu. Protams, vecāki ir palīdzējuši, bet novēroju, ka daudzas lietas viņi paši ir gatavojuši. Tas ir ļoti pareizi. Bērniem ir jāmāca strādāt. Arī mums ar dēlu šī ir kā mācību stunda. Viņš izpētīja, ko pirks, un pēc tam pats skaitīja naudu,” par abu iepirkšanās paradumiem stāsta Artūra tētis. Iepirkumu maisiņā bija gan ābolu sula, gan gardas vafeles, taču viss vēl tikai procesā. “Turpināsim iepirkties. Sagādāsim garšīgas vakariņas visai ģimenei,” smaidot saka G. Bogdanovs. Pircējus bija pārņēmis prieks, bet mazos pārdevējus ‒ satraukums. Tas nemaz nav tik vienkārši, desmit gadu vecumā saražot produkciju, izveidot pārdomātu vizuālo tēlu un noformējumu, kā arī ātri spēt reaģēt uz pircēju vēlmēm. “Nekad jau nevar zināt, kā ies, bet šoreiz viss izdevās,” gandarīta par paveikto ir Lienīte Daibe no 4.b klases.
