Otrdien Latvijas premjers Aigars Kalvītis un viņa Krievijas kolēģis Mihails Fradkovs parakstīja starpvalstu robežlīgumu.
Otrdien Latvijas premjers Aigars Kalvītis un viņa Krievijas kolēģis Mihails Fradkovs parakstīja starpvalstu robežlīgumu. Šķiet, šis notikums visu tautu ir sašķēlis divās daļās – vieni uzskata, ka tas bija jāizdara jau sen, bet otri, lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, šo aktu nosauc par visnotaļ nodevīgu rīcību. Katram savi argumenti. Pirmie akcentē situācijas pragmatisko pusi. Starp viņiem ir arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura visu laiku ir centusies darīt visu, lai valstu robežas juridiski sakārtotu, un, iespējams, viņa ir darījusi visvairāk, lai noslēgtu šo diskutablo robežlīgumu. Likteņa ironija ir tā, ka prezidente tika atbīdīta no līguma parakstīšanas akta. Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizbildinājās, ka viņš līgumus parakstot ar prezidentālām valstīm. Tiesa, viņš pēc līguma parakstīšanas atrada laiku, lai tiktos ar A. Kalvīti un parunātu par iespējamo Latvijas prezidentes viesošanos Krievijā, taču tas viss vēl miglā tīts. Tā vai citādi, bet eksperti līguma parakstīšanu vērtē kā visnotaļ izdevīgāku Krievijai.
Kā nesen “Ziemeļlatvijai” pauda Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, Eiropas Savienības institūcijas nekādā mērā nav izdarījušas spiedienu uz Latviju, lai tā noslēgtu gana apkaunojošo robežlīgumu, un tas nebūt nebija nepieciešams. Visticamāk, ka kopumā Latvijas un Krievijas attiecības neuzlabosies. Joprojām no visām starptautiskām tribīnēm skanēs Latviju aizskaroši vārdi par nepilsoņu tiesību ierobežošanu. Uz visa šī fona diezgan smieklīga šķiet bijušā tautfrontiešu līdera Daiņa Īvāna iecere Rīgā izveidot piemiņas zīmi Abrenei.
