Pieļauju, ka tas ir arī “Ziemeļlatvijas” nopelns, ka Valkas novada dome jau tagad sākusi domāt kā nākamgad pilsētā veidot apstādījumus un puķu dobes. Šovasar ne reizi vien esam rakstījuši, ka Valkā kaut kas nav īsti riktīgi ar puķu dobju un apstādījumu kopējo izskatu, īpaši Lugažu laukumā. Dobes bija, bet trūka “rozīnītes”. Nenoliedzami, ka tas ir arī gaumes jautājums, jo, kas patīk vienam, otram šķiet galīgi garām. To sarunā atzina arī pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis, uzsverot, ka ne jau tikai iedzīvotāji un vietējā prese redz nepilnības. Arī pašvaldības darbinieki uzskata, ka pilsētas apzaļumošanā ir vēl daudz darāmā. Protams, tas nav atrisināms ātri un uz karstām pēdām, bet, ja darbus sāk darīt laikus, tad rezultāts noteikti būs.
Aizvadītajā piektdienā no paša rīta pašvaldības pārstāvji tikās ar Valgas pilsētas speciālistiem, lai pārrunātu par iespēju ar ziediem, košumkrūmiem un apstādījumiem mēģināt veidot vienotu dvīņu pilsētu tēlu un ainavu. Tas nozīmē, ka pēc diviem gadiem abām pilsētām būs ne tikai kopējs centrs un gājēju iela, bet, iespējams, arī vienots stils apstādījumos un puķēs. Domāju, ka tas nemaz nebūs slikti, jo dzīve uz robežas pierāda, ka Valka un Valga tik tiešām ir viena pilsēta, un, lai arī ir cilvēki, kas saka, ka otrpus robežai neiet, tas vairs nav izmaināms. Turklāt Valkai un Valgai ir radusies iecere par profesionālu vides mākslinieku, kas strādātu robežas abās pusēs. Būtu labi, ja tas izdotos, jo tik tiešām Valkā un Valgā prasās pēc interesantiem vides objektiem. Vienmēr mazliet ar žēlumu noskatos uz robežbūdiņu Raiņa ielas galā. Vasarā pie mums viesojās radiņi no Līgatnes puses. Aizvedot viņus uz robežu fotografēties, no būdiņas apkārtnes vējoja urīna aromāts, bet vējš dzenāja papīrus.
