Sestdien jau astoto reizi politiski represētie no visas Latvijas pulcējās Ikšķilē, kur norisinājās tradicionālais saiets.
Sestdien jau astoto reizi politiski represētie no visas Latvijas pulcējās Ikšķilē, kur norisinājās tradicionālais saiets.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šī tikšanās bija kupli apmeklēta. No Smiltenes pasākumā piedalījās 25 cilvēku grupa, kurus braucienam organizēja Ilga Alksne.
“Tradicionālais politiski represēto saiets Ikšķilē bija labi organizēts. Dalībnieki pēc ceļa karstuma varēja atvēsināties, aplūkojot kultūras namā eksponēto astoņu mākslinieku gleznu izstādi un četru lietišķās mākslas mākslinieku darinājumus,” stāsta saieta dalībnieks, smiltenietis Jānis Kampe.
Saieta atklāšanā dalībniekus uzrunāja Latvijas politiski represēto vadītāji Gunārs Resnais un Pēteris Simsons, kā arī Saeimas deputāti. Sandra Kalniete ar klātesošajiem dalījās atmiņās par savu vecāku piedzīvoto un pārdzīvojumiem izsūtījumā Sibīrijā. Saietu apmeklēja arī iekšlietu ministrs un kultūras ministre. Bija viesi no Amerikas, Austrālijas un citām zemēm.
“Pasākuma dalībnieki pieņēma deklarāciju, ar kuru vērsās pie valdības, jo pastāv latenti spēki, kas politiski represētajiem rada problēmas,” uzsver J. Kampe.
Pēc dalībnieku un viesu uzrunām sākās koncerts, kurā uzstājās dziedošie aktieri Jānis Paukštelo un Harijs Spanovskis. “Viņu priekšnesuma iespaidā daži pāri turpat estrādē sāka dejot. Pārtraukumā uzstājās kāds saldenieks, kas runāja savas humoreskas,” komentē J. Kampe.
Tomēr jūlija saules svelme radīja arī problēmas. Vairākiem represētajiem nācās meklēt mediķu palīdzību. “Šī diena man bija īpaši smaga, jo tieši šajā datumā 1949. gadā izsūtījumā Sibīrijā nomira mana divgadīgā māsiņa,” atceras represētais.
Pēc koncerta saieta norā sākās groziņu vakars, kurā represētie satikās, ņemot vērā gan Latvijas rajonu, gan trimdas vietu pazīmes. Uz dejām pasākuma dalībniekus aicināja jauniešu pūtēju orķestris no Ogres. “Saietā varēja aplūkot izsūtījuma vietu kartes, nopirkt grāmatas par Krievijas gulaga nometnēm un Latvijas upuru piemiņas akmeņiem, kā arī citas grāmatas, kartes un karodziņus,” novērojis smiltenietis. Savukārt estrādes ārsiena bija noklāta ar represiju laika fotogrāfiju kserokopijām.
“Gaisotne bija labestīga un interesanta. Kārtības sargi ar dalībniekiem bija ļoti apmierināti. Kāds policists pat atzina: ja visi būtu tik disciplinēti, kādi ir politiski represētie, tad policijai vispār darba nebūtu,” vērtē J. Kampe.
