Viens no nedaudzajiem vīriešiem Latvijā, kurš izvēlējies farmaceita profesiju, ir Otto Hincenbergs. Viņš kopš aizvadītā gada jūlija strādā Valkas aptiekā “Apotheka” un jau izpelnījies pircēju atzinību par labvēlīgu un sirsnīgu attieksmi. Aptiekas klienti atzinuši, ka reizēm pateikts sirsnīgs vārds iedarbojas labāk nekā tablešu lietošana.
“Ziemeļlatvija” īsteno lasītāju ieteikumu un uz sarunu aicina O. Hincenbergu. Viņš dzīvo Naukšēnu novada Nurmos un uz četrdesmit kilometrus attālo Valku brauc ar automašīnu. Pirms tam viņš, studēdams farmāciju Latvijas Universitātē, strādājis aptiekās Rīgā. O. Hincenbergs skaidro, ka, nomācoties trīs gadus Latvijas Universitātē, tiek iegūts bakalaura grāds, bet ar to aptiekā nemaz tā uzreiz nevar strādāt par farmaceitu. Ir jāstudē pieci gadi un tikai tad saņem “biļeti” pilntiesīgam farmaceita darbam. Viņš uzskata, ka ir ieguvējs, sākdams strādāt jau studiju gados. Universitāte iedod teorētiskās zināšanas, bet visus aroda knifus un praktiskās zināšanas var iegūt, tikai strādājot aptiekā.
Jaunais speciālists stāsta, ka viņš no darba nebaidās, jo jau kopš agras bērnības palīdz vecākiem lauku saimniecībā. Nodzīvojot piecus gadus Rīgā, vidzemnieks sapratis, ka dzīve galvaspilsētā viņu nemaz tik ļoti nevilina un viņš labprāt varētu strādāt arī kādā no aptiekām, kas atrodas salīdzinoši nelielā attālumā no mājām.
O. Hincenbergs atzīst, ka viņš nav nožēlojis izvēli strādāt farmācijas nozarē. To, ka tā ir viņa īstā vieta, apliecina ne tikai pircēju uzslavas, bet arī paša teiktais: “Man patīk farmaceita darbs. Te ir iespējams augt un mācīties. Katru dienu uzzināt jaunu informāciju. Teicāt, ka farmaceiti ir mazie dakterīši. Tam varētu arī piekrist, jo bieži vien aptiekas klientiem jāpalīdz ieteikt kāds medikaments. Reizēm pircējam, īpaši senioriem, ļoti gribas parunāties. Un tas ir labi, jo sarunas arī ir sava veida terapija. Cilvēka dzīve ir lielā mērā atkarīga no tā, kā mēs jūtamies un kāds ir dvēseles stāvoklis. Cilvēks ātrāk uzveiks slimību, ja viņš būs priecīgs un izrunājies, izstāstot savu sāpi, nevis būs viens un sēdēs klusumā. Savu maģistra darbu bāzēju uz tēmu par stresu farmaceita darbā. Lasot zinātnisko literatūru, sapratu, ka cilvēkam stress ir viens no lielākajiem kaitniekiem, kas rada veselības problēmas.”
Interesējos, kā viņš pats tiek galā ar darbā uzkrāto stresu. O. Hincenbergs atbild, ka labākais antistress ir zemes darbi un ceļš līdz mājām, kad, sēžot pie auto stūres, ir laiks pārdomāt dienā notikušo. Līdz arī sarunas ar kolēģēm.
Farmaceits novērojis, ka, salīdzinot ar rīdziniekiem, Latvijas ziemeļos pircēji ir iecietīgāki un mierīgāki. Protams, reizēm nākas saskarties arī ar problemātiskiem klientiem, bet, mierīgi kontaktējoties un sniedzot pircējam saprotamu skaidrojumu, izdodas visu atrisināt. Aptiekā iepērkas ne tikai latvieši un krievi, bet arī igauņi un somi. Igauņi iegādājas Krievijā un Baltkrievijā ražotus medikamentus. Savukārt somi pēta plauktus, kur izstādīti uztura bagātinātāji. Katrā ziņā cittautieši O. Hincenbergam galvassāpes nesagādā, jo viņš labi pārvalda krievu un angļu valodu. Viņam šķiet interesanti strādāt Valkā, jo pāris simts metru attālāk jau ir cita valsts. Pirms tam viņš nekad nebija bijis Valkā un pirmo reizi pilsētu ieraudzīja pērn vasarā. O. Hincenbergs ir patīkami pārsteigts par pilsētas izskatu un iespējām. Viņš brīnās, ka Valkā ir tik mūsdienīgs ražošanas uzņēmums kā “PEPI RER”, kas dod darbu tik daudz cilvēkiem. Jaunais cilvēks ir dzirdējis, ka Naukšēnu novads negrib pievienoties Valkas novadam. Viņš atzīst, ka jau no laika gala naukšēnieši un rūjienieši ir skatījušies Valmieras virzienā, bet viņam šķiet, ka visas šīs runas ir veltas.
“Nevienam taču nebūs liegts braukt, kur grib, jo uz novada robežām barjeras neviens neuzstādīs,” smejas Naukšēnu novada iedzīvotājs.
