Pēdējā laikā masu mediji aktualizējuši jautājumu par Valsts policijā strādājošo algām un prēmijām.
Pēdējā laikā masu mediji aktualizējuši jautājumu par Valsts policijā strādājošo algām un prēmijām. Nez kam tagad ir izdevīgi skaidroties par atalgojuma sistēmu policijā, ja zināms, ka valsts reģionos katastrofāli trūkst ierindas policistu.
Pagājušajā nedēļā Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis žurnālistiem apgalvoja, ka iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un Iekšlietu ministrijas (IeM) vadība pārzina atalgojumu sistēmu.
Policijas priekšnieks skaidroja, ka katru gadu visi dienesti sniedz pārskatus IeM struktūrvienībām, savukārt visas naudas summas sadalot IeM Finanšu departaments.
Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis, kurš no policijas pārvalžu priekšniekiem prēmijās šogad saņēmis visvairāk, skaidroja, ka “reimatismu ar plāksteri neizārstēs”. Viņš uzskata, ka algu paaugstinājums situāciju Valsts policijā neuzlabos. Pēc A. Dzeņa domām, finanšu līdzekļi ir jāinvestē arī policijas materiāltehniskajā bāzē un infrastruktūrā, jo īpaši Rīgā. Apstākļi, kādos strādā policisti, esot dramatiski, par sliktajām darba telpām esot iespēja pārliecināties ikvienam.
Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos dažādās prēmijās Valsts policijā izmaksāti 702927 lati. No tiem 2650 latu saņēmuši četri policijas pārvalžu vai struktūrvienību vadītāji, bet 25 062 latus — 69 priekšnieku vietnieki.
Patlaban IeM dienestā faktiski strādā 8269 policisti, savukārt 695 likumsargu valstī trūkst. Aprēķināts, ka Valsts policijā vidējā alga ir 259 lati. 2002. gadā tā bija 166 lati. Par savu atalgojumu informēja arī J. Zaščirinskis, kurš šogad mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņēmis 1624 latus, bet aprīlī viņa atalgojums sasniedzis 2124 latus. Viņš norādījis, ka šādu atalgojumu ar rīkojumu viņam piešķīris pats iekšlietu ministrs, līdzīgi, kā tas ir citos IeM dienestos. Salīdzinoši lielas algas ir arī J. Zaščirinska vietniekiem — Arvīdam Marhelam, Aivaram Grigulim, Jānim Vondam un Andrim Dzenim. Kā liecina policijas informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos A. Marhela amatalga bijusi 900 latu, piemaksa par izdienu — 27 lati, par dienesta pakāpi — 45 lati, par smago nozieguma apkarošanu — 98 lati. Viņš divas reizes saņēmis prēmijas, katru 400 latu apmērā. A. Grigulim atalgojums bijis līdzīgs. Savukārt A. Vonda saņēmis par 50 latiem vairāk nekā A. Grigulis par cīņu ar organizēto noziedzību. A. Dzeņa atalgojums pirmajā pusgadā bijis šāds: 900 latu amatalga, piemaksa par izdienu — 36 lati, par dienesta pakāpi – 45 lati, par organizētās noziedzības apkarošanu — 148 lati, kā arī divas 400 latu prēmijas.
Valsts policija norāda, ka vidēji rajonu policijas pārvalžu priekšnieku amatalgas ir no 400 līdz 450 latiem. Kopumā Valsts policijā atalgojumam tiek tērēti 30 680 952 lati, kas tiek sadalīti trijās daļās — darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, apkalpojošajam personālam un pārējiem darbiniekiem. Piemaksās Valsts policija šogad paredzējusi tērēt 6888101 latu jeb 22,45 procentus no kopējā algu fonda. Savukārt prēmijās — 837571 latu jeb 2,73 procentus. Pabalstu un kompensāciju izmaksās paredzēts tērēt 1,88 procentus no kopējā budžeta, bet atalgojumā ārštata darbiniekiem — 1,98 procentus.
Līdz gada beigām personāla trūkums Valsts policijā varētu būt 10 procentu. Līdzīga situācija veidojusies jau 2002. gadā, kad zemo algu dēļ daudzi pameta darbu policijā.
