Lai gan referendums balsotāju neaktivitātes dēļ atzīts par nenotikušu, tas tomēr pauž nozīmīgas vēlētāju daļas negatīvu attieksmi pret pašreizējās valdības darbu.
Lai gan referendums balsotāju neaktivitātes dēļ atzīts par nenotikušu, tas tomēr pauž nozīmīgas vēlētāju daļas negatīvu attieksmi pret pašreizējās valdības darbu. Protams, pliķis valdības vadošās koalīcijas sejā nav iecirsts, taču nopietniem politiķiem ir iegansts padomāt, ko tauta ar šo protesta balsojumu vēlas pasacīt.
Vēlētāju aktivitāte Valkas rajonā ir rēķināta, par pamatu ņemot balsstiesīgo iedzīvotāju skaitu. “Ja referendums būtu atzīts par notikušu, nodoto balsu skaits būtu jārēķina saistībā ar 9. Saeimas vēlēšanās nobalsojušajiem. Pavisam Valkas rajonā ir nobalsojuši 6411 cilvēku. Balsstiesīgo ir 22734. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsoja 14641 cilvēks. Acīmredzami, ka referendumā aktivitāte bija ievērojami mazāka, jo balsoja tikai 43,7 procenti no 9. Saeimas vēlēšanu dalībniekiem,” skaidro Valkas rajona vēlēšanu komisijas vadītāja Helēna Kurme. Lai referendumu uzskatītu par notikušu, bija jābalso vismaz pusei balsstiesīgo.
Valkas rajonā tomēr ir balsojis vairāk cilvēku nekā piedalījušies parakstu vākšanā (4063), lai referendums notiktu.
Visaktīvākā balsošana bijusi Smiltenē (1775) un Valkā (1109). Pagastos vairāk par 200 cilvēkiem balsoja Blomē, Grundzālē, Palsmanē un Variņos. Savukārt vismazākā aktivitāte ir bijusi Sedā (61) un Plāņos (89).
Ir vērojamas nelielas atšķirības balsojumā starp vienu un otru likumu. To gan ir tikai trīs, jo šie balsotāji attieksmes izteikšanai izvēlējušies tikai vienu no likumiem. “Lielumlielā daļa vēlētāju ir balsojuši “par” – 97,07 procenti vēlētāju. Savukārt “pret” balsoja 2,37 procenti.
“No Valkas rajona vēlēšanu iecirkņiem ir pazudušas deviņas vēlēšanu zīmes. Balsošanas urnās to nebija. Interesanti, ka pazudušas tikai zīmes “B”. Aizvien mazāk kļūst par nederīgām atzīto zīmju. Šoreiz par tādām kļuva zīmes, kurās nebija nekādu atzīmju un tās, kurās krustiņi ievilkti abos atbilžu variantos,” stāsta H. Kurme. Par vienu likumu tādas bija 36 zīmes un par otru likumu – 33.
Referendums ir noritējis ļoti mierīgi. Valkas rajona iecirkņos nebija neviena novērotāja un nevienas nedz mutiskas, nedz rakstiskas sūdzības.
Tautas nobalsošanā par drošības likumu grozījumiem sestdien valstī piedalījušies nedaudz vairāk kā 337 000 vēlētāju, kas ir aptuveni 74% no nepieciešamā vēlētāju skaita.
Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības likumos, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija. Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi. Pēc prezidentes domām, izmaiņas “pavēra durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām”, ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.
Diemžēl nav statistikas, kādu vecumu un dzimumu grupas balsošanā bija aktīvākās. Uz ielas sastaptie cilvēki, kuri piedalījās nobalsošanā, lielākoties bija vecāka gadagājuma un “Ziemeļlatvijai” atzina, ka informācijas par referendumu bijis pārlieku maz. Tiesa, laikraksts pēdējā mēneša laikā katrā numurā informēja par šo notikumu, taču bija lasītāji, kuri telefoniski vērsās pie redakcijas darbiniekiem un norādīja, ka neesot informācijas par to, kurp doties balsot. Protams, šim notikumam partijām nebija līdzekļu reklāmas kampaņai, taču nekāda informācijas slēpšana nevienā institūcijā nav novērota.
