Kā liecina Valkas novada domes publiskajā pārskatā pērn apkopotie dati, novadā pēc darba spējas vecuma ir gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju, tas ir, nedaudz vairāk par 2,3 tūkstošiem.
Ja vien veselība ļauj un ir tāda iespēja, daļa senioru turpina darba gaitas. Piemēram, dažādās novada domes pakļautības struktūrās un iestādēs strādā ap 130 cilvēku 60 un vairāk gadu vecumā. Daudzās lauku saimniecībās vecākā paaudze, arī atdevusi saimniekošanas “grožus” jaunajiem, turpina strādāt savu spēku robežās. Ir seniori, kas darbojas mājražotāju statusā, daļa ir čakli mazdārziņu kooperatīvu biedri. Jo, būsim atklāti, seniori šodienas Latvijā nav tā pārtikušākā sabiedrības daļa, tomēr cenšas ar savām problēmām tikt galā paši.
Un absolūtajam vairākumam, sasniedzot pelnīto pensijas vecumu, aktīvā darba posms beidzas, nākas pāriet uz pilnīgi citu dzīves ritmu un saturu.
Nereti saka – ar vecumu jāsamierinās. Tas nudien skan nomācoši. Ir gan arī jaukāks un optimistiskāks teiciens – mani gadi ir mana bagātība. Tomēr nenoliegsim, – kaut arī ar vērtīgu, pilnskanīgu gadu bagāžu, nav viegli un vienkārši nonākt šajā – citādajā statusā.
Katram dzīves posmam ir sava nozīme un uzdevums. Arī vecumam. Blakus arī ne visai tīkamām izjūtām pēc ilgiem, pienākumu pilniem gadiem atnācis tas, par ko savulaik tik bieži sapņots, – brīvs laiks, kuru vari tiešām veltīt sev. Un, ja neatmet ar roku, sak, ko nu vairs, kāda jēga, bet pajautā pats sev, ko vēlos no dzīves, kas man svarīgs, kas būtu interesanti, var piedzīvot skaistu, pilnvērtīgu, interesantu laiku arī seniora gados. Nu jā, tikai tāds “mazs sīkumiņš” – tāpat kā aizvien līdz šim, arī tagad pašam kaut kas jādara, lai vēlmes piepildītu. Ja tā ir, tad – viss notiek.
“Zelta rudens” –
krāsains visu gadu
Kultūras dzīvi Valkas novadā grūti iedomāties bez senioru aktivitātes. Arī Valkas pilsētas kultūras nama darbinieki atzīst, ka ikdiena namā ritētu daudz rimtāka, ja te nebūtu rasta mājvieta Valkas pilsētas senioru klubam “Zelta rudens” un tā dažādajiem amatierkolektīviem.
“Mūsu “Zelta rudenim” rit piecpadsmitais darbošanās gads, un tieši rudenī, oktobrī, arī notiks jubilejas balle,” stāsta kluba prezidente Vanda Brīdiņa. “Kopā esam ap sešdesmit aktīvo kluba biedru, vairākums gan, protams, sieviešu. Mēs gaidām arī jaunus dalībniekus, jo ceram, ka katrs var atrast ko sev piemērotu un interesantu.
Darbojas trīs senioru amatierkolektīvi, kas labprāt uzstājas pilsētas pasākumos, brauc uzstāties arī uz novada pagastiem vai pie citiem draugu kolektīviem. Aktīvs ir rokdarbnieču/ mājturībnieču pulciņš. Cilvēki iesaistās arī citās kultūras vai sporta aktivitātēs.
Vairākas reizes gadā tiekamies visi kopā, lai pārrunātu mūs saistošas tēmas, satiktos ar interesantiem cilvēkiem. Piemēram, aprīļa tikšanās reizē Mārīte Magone stāstīja par ceļojumu uz Ēģipti. Varam uzaicināt domes speciālistus, lai uzzinātu konkrētu informāciju par kādu pilsētas dzīves jomu.
Ik gadu braucam tuvākās un tālākās ekskursijās. Sveicam kluba dalībniekus “apaļās” jubilejās. Mēs aktīvi iesaistāmies kultūras nama pasākumos, ne vien uzstājamies, bet palīdzam to sagatavošanā, piemēram, darinām dekorējumus. Atbalstām dažādas aktivitātes pilsētā, labprāt talkojam. Ik gadu no novada domes saņemam kaut arī nelielu, taču ļoti noderīgu finansiālu atbalstu. Nevar nepieminēt to, ka kultūras namā bez maksas mūsu klubam piešķirtas savas telpas, izmantojam citas telpas kolektīvu mēģinājumiem un lielākiem pasākumiem.”
Mūža otrā puse nāk arī ar problēmām: ir gan slimību uzliesmojumi, gan vientulības skumjas, gan sāpīgas atvadas. “Cenšamies uzturēt tīri cilvēcīgi ieinteresētas attiecības. Šajā vecumā ir daudz vientuļu cilvēku, citiem – tuvinieki tālumā. Šeit, klubiņā, esam sadraudzējušies, rodas domubiedru grupiņas, kas arī ikdienā uztur kontaktus, interesējas un palīdz viens otram. Un tas ir ļoti svarīgi,” uzskata Vanda.
Uz radošas nots
Skaitliski lielākais no senioru amatierkolektīviem ir koris “Dziesmu rota”, kurš divreiz nedēļā uz mēģinājumiem pulcējas J. Cimzes Valkas mūzikas skolā. Par tā gaitām arī “Ziemeļlatvijā” stāstīts visbiežāk.
“Esam stabils, draudzīgs kolektīvs, kam patīk savs vaļasprieks un kas cenšas nepievilt savus vadītājus. Ļoti cienām diriģenti Tatjanu Tīrumu. Aizvien darbīgs, ieinteresēts un ar savu īpašo humoriņu mūs uzmundrina un palīdz Tatjanai koncertmeistars un diriģents Aivars Trēziņš. Tāpat koris nav iedomājams bez Mārītes Magones un Raimonda Reinholda aktivitātes un ieinteresētības tā darbībā,” stāsta V. Brīdiņa, kas pati ir aktīva kora dalībniece.
Viņa darbojas arī senioru deju kopā, tāpēc var pastāstīt par to: “Esam trīspadsmit dejotājas. Kad dejot aizsaules dārzos liktenis aizsauca mūsu ilggadējo deju skolotāju Albertu Smilgu, palikām bez vadītāja. Bija jādomā, kā būs tālāk. Zaiga Purne ir no tām valcēnietēm, kas, var teikt, visu apzinīgo mūžu dejojusi kultūras nama kolektīvos, līdz nonākusi senioru kopā. Tā nu kopā izlēmām, ka Zaigai jākļūst par senioru deju kopas vadītāju. Viņa ir ļoti atbildīga, nopietni gatavojas nodarbībām, cenšas no sirds un liek to darīt arī mums. Jauki, ka viss turpinās!”
Kultūras nama masu pasākumu organizatori Līgu Šnuku ar senioriem kopā savedusi mīlestība uz teātri. Viņa ir senioru amatierteātra režisore un par šo kolektīvu saka: “Man prieks strādāt, jo viņiem ļoti patīk teātra spēlēšana, tāpēc gatavi darīt visu, kas tiek prasīts, paši iesaistās sagatavošanās darbos, ir iniciatīvas bagāti.” Trupas dalībniece Tamāra Lāce pastāsta, ka 2016. gada novada amatierteātru skatē kolektīvs piedalījies ar Ritas Missūnes lugu “Sveikas, omītes!” un “Ķenča monologs” pēc R. un M. Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” motīviem, bet pašlaik strādā pie Monikas Zīles lugas “Savedējs”. “Mums ļoti laimējies ar režisori. Līga ir tik atsaucīga un saprotoša!” saka T. Lāce.
Jau piecpadsmito gadu ik nedēļu senioru kluba telpās tiekas kupls skaits radošu sieviešu, lai strādātu visdažādākos rokdarbus, dalītos mājturības, kulinārijas un dārzkopības gudrībās. Grieta Burkēvica stāsta: “Te katra strādā tos darbiņus, kas sirdij tuvāki, bet kopā apgūstam aizvien arī ko jaunu. Piemēram, mūsu īstenās adītājas ir Tamāra Elziņa un Silvija Klaipiņa, savukārt Gaidu Cirīti jau visa Valka zina kā brīnišķīgu apsveikumu kartīšu gatavotāju. Mums visām ļoti patika kreļļu un aproču gatavošana no fimo. Pašlaik daļa dalībnieču apgūst zīda apgleznošanu. Nāk pavasaris, tāpēc lieti noder Mudītes Ārones padomi dārzkopībā. Nu, un visām mums ir savi knifi un jaunumi kulinārijā, ar tiem arī dalāmies – gan degustējot, gan izstāstot receptes.”
Mūsu pilsēta mums
nav vienaldzīga!
Kluba “Zelta rudens” kopāsanākšanas reizē 12. aprīlī seniori bija izteikuši vēlēšanos satikties ar novada domes amatpersonām, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem par dažādām saimnieciskām norisēm un problēmām pilsētā. Lai arī speciālistiem var likties, ka par to visu jau visur runāts, rakstīts utt., jāatzīst, ka ne jau seniori piedalās dažādās domes un tās komisiju sēdēs, iestāžu ražošanas sapulcēs, tāpat diemžēl ne jau visi var atļauties abonēt “Ziemeļlatviju”. Vanda Brīdiņa, atklājot sarunu, sacīja: “Mēs negribam apspriest pilsētas tenkas, mums nav arī kaut kādu slēptu, sliktu nodomu. Vienkārši uzskatām, ka tad, ja mums, pilsētas iedzīvotājiem, ir neskaidri jautājumi, labāk tos uzdot zinošiem speciālistiem vai amatpersonām, kas var uz tiem kompetenti atbildēt un izskaidrot. Tāpēc arī vēršamies ar saviem jautājumiem un priekšlikumiem pie jums. Un tā gribam darīt arī turpmāk.”
Šajā sarunā piedalījās Valkas novada domes izpilddirektors Aivars Cekuls, izpilddirektora vietnieks Guntis Bašķis, SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis un Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Inese Vehi. Patīkami, ka amatpersonas tiešām centās pastāstīt par vistuvākajā laikā veicamajiem darbiem pilsētā, no kuriem daži, piemēram, Rīgas ielas remonts, tiešām jau šobrīd norit. Tāpat svarīgi arī iedzīvotājiem kaut elementāri saprast, kādēļ dažādu celtniecības un vides labiekārtošanas projektu izstrādāšana, saskaņošana un apstiprināšana ir astronomiski dārga un tik ļoti ieilgst, ka zūd cerība piedzīvot to īstenošanu.
Valkas seniorus interesē viss, kas saistīts ar pilsētvides sakārtošanu, piemēram, Lugažu laukuma stāvoklis, kopā ar Valgu iecerētā pilsētas centra rekonstrukcija, projekts par degradēto teritoriju sakārtošanu bijušās “Lauktehnikas” rajonā, darbi Domes bulvārī, domei piederošās ēkas Tālavas ielā 12 liktenis, aizaugusī saliņa Pedeles vidū un daudzi citi objekti. Karsta diskusija izvērtās par daudzu namu pagalmu katastrofālo stāvokli un iespējām to mainīt. Tāpat seniorus interesē gan atpūtas vietu, gan bērnu rotaļu laukumu uzlabošana, gan iecerētie daudzdzīvokļu namu siltināšanas, renovēšanas, gan kāpņu telpu remontu darbi, gan autostāvlaukuma izbūves iespējas mikrorajonā. Seniori uzsvēra, ka uzlabojama “Valkas namsaimnieka”, namu pārvaldnieku un iedzīvotāju sadarbība. Izskanēja priekšlikumi padomāt par pilsētas autobusa reisu vasaras periodā uz mazdārziņu kooperatīviem “Alieši” un “Celtnieks”. Sarunā netika apiets jautājums par pilsētas krāšņumu vasarā, jo, pēc iedzīvotāju domām, Valka pagājušajā vasarā bija visai neizteiksmīga, arī citos gadalaikos gribētos redzēt to košāku, un ne vienmēr tas īstenojams ar milzīgiem līdzekļiem. “Varbūt arī mēs paši, iedzīvotāji, varam palīdzēt?” izskanēja jautājums.
Ceru, ka pēc noritējušās sarunas, kurā izpildvaras pārstāvji varēja ne vien paust savu viedokli, bet arī uzklausīt Valkas vecākās paaudzes jautājumus un priekšlikumus, abas puses guva zināmu skaidrību: viena – par plānotajiem atsevišķu problēmu risinājumiem, otra – par to, ka ir svētīgi dzirdēt arī parasto iedzīvotāju domas.
Kad noskries vēlēšanu laika putas un paies vasara, varēs atkal satikties un vērtēt, kas sadzirdēts un cik no solītā padarīts.
