Masu mediji ziņo, ka nākamnedēļ uz pirmo sanāksmi sapulcēsies bēdīgi slaveno čekas maisu izpētes komisija.Tajā ir pārstāvji no Latvijas nacionālā vēstures arhīva, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Vēstures institūta, Sociālās atmiņas pētniecības centra, Filozofijas un sociālā institūta, Okupācijas muzeja un Okupācijas izpētes biedrības.Saraksts visai iespaidīgs. Savukārt pētniecības objekts ir VDK atstātie maisi, kā, domājams, ar gluži niecīgu pienesumu vēsturei, jo diezin vai VDK darbinieki savus aģentus tā atstātu. Pameta mums maznozīmīgus dokumentus, kuros, iespējams, ir ierakstīti arī tie, kas pat nespēj iedomāties, ka tur atrodas. Un tas viss prasīs rūpīgu darbu. Komisijai pētniecība jābeidz 2018. gada jūnijā. Tie, kuri kādreiz ir sasmērējušies ar čeku, tagad līdz minētajam laikam domās, vai tajos maisos viņi arī ir un ko ar maisiem darīs pēc tam. Zinot, cik mūsu valstī ir trausla vienotība starp nācijām, domāju, ka šis nav pareizais solis. Ja jau vairāk nekā 20 gadus Latvija ir iztikusi bez maisu satura zināšanas, varbūt tomēr beidzot vajadzētu tam pielikt punktu, jo es domāju, ka maisos nav varenu čekistu vārdu, kas brīvprātīgi un ar visu degsmi ir piekrituši sadarbībai. Tur, kur vajag noskaidrot, vai cilvēks ir sadarbojies ar VDK, piemēram, kandidējot uz deputāta posteni, tas arī ir izdarīts.Un ko darīs pēc izpētes? Publiskos maisu saturu? Atkal sabiedrība tiks šķelta. Taču, ja tomēr nolems neko nedarīt, tad kamdēļ viss šis teātris ap maisiem? Saeimai jākārto daudz svarīgākas lietas, kaut vai tas, lai iespējami ātrāk Latvija varētu nomaksāt NATO prasītos divus procentus militārajām vajadzībām.
