Raugoties uz degošu sveci, rodas romantisks noskaņojums, un šādā mirklī var tapt dzeja.
Raugoties uz degošu sveci, rodas romantisks noskaņojums, un šādā mirklī var tapt dzeja.
Smiltenes ģimnāzijas skolēnu labākie dzejoļi par šo gaismas simbolu un tā raisītajām izjūtām lasāmi skolas mediju centrā ierīkotajā izstādē. Tos ģimnāzisti rakstīja literatūras stundās uz lapām, kuru centrā paši uzzīmēja sveci.
“Daudz labu dzejoļu,” atzīst literatūras skolotāja Ilga Kušnere. Viņa piebilst, ka mācību stundās skolēni rakstīs arī sveču stāstus un atklās, ko simbolizē katra sveces krāsa. “Tas rada romantiskas noskaņas, turklāt šādi var sagatavoties arī mūsdienu tradīcijām, Valentīna dienai,” teic pedagoģe.
Savukārt skolas mājturības kabinetā ģimnāzisti pirmdien varēja apgūt praktiskas, Sveču mēnesim februārim raksturīgas nodarbes. Ģimnāzijā pēc skolas bibliotekāru Aijas Vizules un Rūtas Vilkas uzaicinājuma ciemojās smiltenieši biškopji Lilita un Vilis Medņi. Viņi stāstīja un rādīja, kā jālej sveces no bišu vaska.
“Gribējām, lai skolēni uzzina, kā top sveces. Citādi viņi tās nopērk veikalā, bet pašu gatavošanas procesu nezina,” stāsta A. Vizule. Izrādās, Valkas rajonā nav nemaz tik daudz speciālistu, kuri varētu skolēniem demonstrēt sveču liešanu. Sākumā bibliotekāres vēlējās uzaicināt Valkas novadpētniecības muzeja darbiniekus, taču viņi izbraukumos ar tādu nodarbi nedodas. Līdz šim sveču liešanu varēja apgūt tikai muzejā, etnogrāfijas izstādē “Zīme. Raksts. Ritms”. “Gribējām parādīt pēc iespējas tuvāk, kā tas varēja būt noticis 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā,” saka Valkas novadpētniecības muzeja speciāliste Ligita Drubiņa.
Pirmdien pēcpusdienā Smiltenes ģimnāzijas mājturības kabinets pārtapa radošajās darbnīcās. Visaktīvāk tajās iesaistījās 7.b un 9.b klases skolēni. Kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotājām Janu Vīksnu, Ilgu Kušneri un Aldu Miķi pusaudži pildīja uzdotos radošas ievirzes darbus: pētīja latviešu tautas ticējumus par Sveču dienu, uzzināja tai raksturīgos ēdienus, minēja krustvārdu mīklas. Telpā tikmēr smaržoja zāļu tēja, medus un svaigi lietas dzeltenas bišu vaska sveces.
“Visilgākais laiks paiet, kamēr uz elektriskās plītiņas izkausē bišu vasku. Tas nedrīkst būt ne par karstu, ne par aukstu,” ieskatu sveču liešanas procesā sniedza V. Mednis. Vasku biškopji iegūst, rituļos sakausējot bišu šūnas. Medņu ģimenei karstākais sveču liešanas laiks ir Ziemassvētki, kaut gan pēc tautas ticējumiem šai nodarbei vispiemērotākais ir februāris. Arī citos ziemas mēnešos cilvēki vēlas dedzināt smaržīgās bišu vaska sveces vai glabāt tās kā suvenīrus. “Ja bišu vaska sveci glabā, to nevajag turēt saules staros. Tad svece izbalē un paliek gaiša,” iesaka V. Mednis. Dravnieks piebilst, ka bišu vaska sveces deg apmēram tikpat ilgi, cik no parafīna darinātās viņu radinieces, un degot dezinficē gaisu.
Pie galda, uz kura bija uzliktas Medņu darinātās sveces, ik brīdi pienāca skolēni un skolotāji un ar interesi tās aplūkoja. Ance Reimane un Lāsma Rancāne no 11. klases šeit atrada Valentīna dienas dāvanas ģimenei un draugiem. Februāris jaunietēm vairāk asociējas ar Valentīna dienu. “Sveces lējām, kad mācījāmies mazajās klasītēs. Arī zīmējām visādām izstādēm. Tagad vairs ne,” stāsta Ance un Lāsma.
Smiltenes ģimnāzijas mediju centrā šomēnes lasāmi ne tikai sveču dzejoļi, bet arī skatāma izstāde “Par Jāni Ziemeļnieku” no Valkas novadpētniecības muzeja krājuma. To var apskatīt ikviens interesents katru darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00.
