Jau septīto gadu Valkā dzīvo un veikalā “Elston” ar ziediem strādā Judīte Liepiņa. Apstākļi tā iegrozījās, ka Inčukalns bija jāmaina pret Valku. Tas viņai bija nozīmīgs pagrieziens dzīvē. 25 gadus vecais dēls dzīvo un strādā Holandē. Judīte pēc profesijas ir mediķe. Viņas specializācija bija apdegumu ārstēšana, taču dzīves aicinājums sievieti noveda floristikā. “Esmu cilvēks ar māksliniecisku ievirzi, tagad mācos zīmēt un gleznot Valkas mākslas skolas studijā. Tāpēc šis ceļš man šķiet itin dabisks,” stāsta Judīte.Ar klientiem gadās visādiJautāta, kā radās interese par floristiku, Judīte atbild, ka tā nemēdz būt, ka kaut kas rodas nejauši. Ja cilvēkam ir iekšā, tas noteikti nāks ārā. Dzīvojot Inčukalnā, viņa piedalījās mākslinieku kopas izstādēs. Ir pat apbalvoti darbi. Judīte iepriekšējā dzīvesvietā ir piedalījusies daudzās sabiedriskās aktivitātēs. Bijis vairāk laika nekā tagad.Judīte jau skolas laikā zīmēja un visu mūžu, kur vien strādājusi, allaž bija jāpušķo un jādara viss, lai apkārtne kļūtu daiļāka. Pēc divu floristikas kursu beigšanas J. Liepiņa pameta medicīnu, jo saprata, ka labāk jūtas starp ziediem. Tas ir viņas sirds aicinājums. Judīte atzīst, ka darbs veikalā nebūt neesot viņas aicinājums, jo patiesībā tas ir ļoti smags fizisks darbs. “Man ir prieks, ja cilvēkiem patīk tas, ko es daru. Un vēl man patīk, ja klients atnāk un pasaka, ka viņam ir paticis vai nav paticis. Man nozīmīgas ir katra gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas,” skaidro floriste. Viņa zina daudzu klientu gaumes un vēlmes, taču gadās visādi – gan labi, gan ne tik labi.Piepilda senu sapniJudīte savos izteikumos ir ļoti lakoniska. Uz jautājumiem atbild īsi un precīzi. Viņa smej, ka man šoreiz ar intervējamo nav paveicies. “Īstenībā neesmu baigā pļāpa. Varu nedēļu klusēt, ne ar vienu nerunājot. Arī draudzeņu man nav daudz. Esmu pašpietiekams cilvēks, un man ir ļoti daudz ar ko nodarboties,” sevi raksturo Judīte. Viņas vārdu pirmoreiz ielāgoju aizpērn, kad Valkas mākslas skolas bērni piedalījās starptautiskā konkursā “Kaķpēdiņa” Valgā. Judīte bija starp tām floristēm, kuras palīdzēja šiem bērniem sagatavoties.Nesen J. Liepiņa atzīmēja 50 gadu jubileju. Apaļas jubilejas allaž cilvēku rosina uz pārdomām. Savas atziņas par to ir arī Judītei. “Visa dzīve ir viens interesants notikums. Man nozīmīgākais secinājums ir tāds, ka dzīvē jādara tas, kas pašam visvairāk patīk, lai nākamajās apaļajās jubilejās nebūtu jānožēlo, ka nav izdarīts nekas no tā, ko savulaik vēlējos. Mans nepiepildītais mūža sapnis bija zīmēšana, kuru nu īstenoju kopš šā mācību gada sākuma. Esmu pateicīga mākslas skolai, ka par tik zemu samaksu varu piepildīt savu sapni,” smaida Judīte. Visvairāk viņai patīk darboties ainavu un klusās dabas žanrā. Var pilnveidoties bezgalīgiLai gan floristikā ir ļoti daudz dažādu žanru, J. Liepiņa darbu nešķiro. “Ar ko ir jādarbojas, ar to arī strādāju. Man tā nav, ka ļoti patīk kaut kas viens, bet nepatīk cits,” savu attieksmi raksturo floriste. Protams, zināšanas amatā visu laiku jāpapildina. Žurnāli ir dārgi un daudz tos nenopirksi, taču tīmeklī informācijas ir ļoti daudz. Atliek vien sameklēt jaunāko, interesantāko un noderīgāko. Judīte smej, ka uz viņu pilnā mērā attiecas teiciens par kurpnieku bez kurpēm, jo neatliek daudz laika, lai pagatavotu kaut ko tikai savam priekam. Maizes darba tik daudz, un laiks ir sablīvēts.Judīte uzskata, ka floristika ir nozare, kurā pilnveidoties var bezgalīgi, jo šajā jomā nav griestu. Viņa labprāt apmeklētu kādus kursus meistarības celšanai. Piedāvājumu šajā ziņā netrūkst, taču tie ir pārlieku dārgi.Judītei floristika nav vienīgā aizraušanās. Viņa arī labprāt ada, šuj un zīmē. Radošs cilvēks vienmēr un visā ir radošs. Jautāta, vai tas attiecas arī uz kulināriju, Judīte atbild apstiprinoši. Tiesa, ēdiena gatavošana, vienai pašai dzīvojot, nav tas racionālākais laika pavadīšanas veids, taču nepieciešamības gadījumā viņa ir gatava izpausties arī šajā žanrā. J. Liepiņa ir diezgan pragmatisks cilvēks. Piemēram, ejot mežā, viņa lasa sēnes un ogas, taču dabas skaistuma vērojumos neiedziļinās. Viņa parasti cenšos savienot lietderīgo ar patīkamo.
VIEDOKĻI
Rudīte Grehova, veikala “Elston” īpašniece:- Ļoti laba speciāliste, atsaucīga un talantīga. Viņa daudz domā par veikalu, piedomā pie darbiņu izpildes un ir radoši interesanta. Vienmēr seko līdzi visam jaunajam. Patiešām laba darbiniece. Ar viņu esmu ļoti apmierināta. Judīte ir speciāliste savā vietā. Ja kādreiz pasūtījumu dēļ uz darbu jāatnāk agrāk vai jāpaliek vēlāk, nekādu problēmu. Viņai veikala intereses ir pirmajā vietā.Maruta Stabulniece, mākslas skolas studijas vadītāja:- Apmeklējot salonu “Elston”, ievēroju Judītes īpašo pieeju darbam, īpašo krāsu izjūtu un māksliniecisko pieeju. Viņa prot priecāties par dabas krāsām un sevī ir izlolojusi domu, ka šo krāsu izjūtu vajadzētu vairāk attīstīt. Tālab arī Judīte apmeklē studiju. Viņai ir drosme pārliecinoši izklāstīt savu ideju. Tas ir process, lai uz lietām paskatītos neparastāk. Judīte ir spilgta personība un interesanta sieviete. Mūsu sadarbība ir tikai sākumā. Mēs sevi vēl parādīsim un pierādīsim.
