Līdz pat ceturtdienas, 17. decembra, vakaram ikviens ir aicināts apmeklēt Smiltenes mākslas skolu, lai redzētu, cik radoši, darbīgi un ar kādu atdevi šajā mācību semestrī strādājuši audzēkņi.
Ikdienā biežāk bērnu vecākus var sastapt pie mākslas skolas, kur tie savas atvases pēc nodarbībām gaida automašīnās. Taču šajā nedēļā ir lieliska iespēja ne tikai vecākiem, bet arī citiem interesentiem doties iekšā mākslas skolā un izstaigāt katru telpu, aplūkojot pirmā mācību semestra 1. līdz 5. kursu audzēkņu darbu izstādi.“Izstāde ir kļuvusi par labu tradīciju, katru gadu aizvien lielāku interesi par to izrāda bērnu vecāki, kas dara mūs priecīgus. Tāpēc lielāku uzmanību veltam tam, lai par izstādi uzzinātu arvien vairāk cilvēku. Jāteic, ka šī ir arī vienīgā iespēja, kā varam radīt kopējo iespaidu par paveikto, secināt, vai esam kļuvuši labāki, ko varam vēl pilnveidot vai pamainīt. Līdz ar to šī nedēļa, mums, skolotājiem, paies pašiem apskatot un izvērtējot darbus. Tikpat svarīgs mums ir arī vecāku viedoklis,” saka Smiltenes mākslas skolas skolotāja Vineta Balode. Izstādi otrdien, trešdien un ceturtdien ir iespēja apskatīt no pulksten 13 līdz 19.30.Smiltenes mākslas skolas skolotāja Ilze Brakovska bērniem pasniedz tekstilu. Viņa atzīst, ka nepārtraukti nākas domāt jaunus uzdevumos. “Mēģinu izprast, kas bērniem patīk, jo tas ļoti ietekmē rezultātu. Šoreiz mani iepriecina visu kursu veikums, domāju, ka rezultāts ir labs. Gribu arī piebilst, ka mēs kā pedagogi šogad pirmo reizi esam stingrāki pret 5. kursu (nākamajā semestrī absolvēs mākslas skolu – red.) audzēkņiem. Skatīsimies, ko katrs ir izdarījis, un lemsim konkrēti par katra bērna pielaišanu pie noslēguma darbiem. Tas nozīmē, ka jācenšas visu gadu,” atklāj I. Brakovska.Kate Kadiķe mācās vēl tikai 2. kursā, bet jau tagad teic, ka būtiskākais ir katrā priekšmetā atrast interesantāko un gūt no tā prieku.VIEDOKLISElīza Kauliņa, Smiltenes mākslas skolas 3.a kursa audzēkne:- Šogad mākslas skolā pirmo gadu taisu tekstila darbus, tas man liekas ļoti interesanti. Strādājam ar visādām auduma krāsām, krāsojam uz zīda, taisām nospiedumus un darbojamies ar karsto vasku. Sanāk ļoti skaisti. Tas viss manis ir kaut kas jauns un aizraujošs. Arī filcēšana – par to neko iepriekš nezināju. Vēl, kas man ļoti patika, ka varēju uztaisīt interesantus dāvanu maisiņus Ziemassvētkiem. Obligāti bija jāuztaisa viens, bet man sanāca ļoti daudz, jo mums Ziemassvētkos ciemos brauks daudz radinieku. Man patīk visu ko piņķerīgu taisīt un zīmēt. Man arī tētis saka, ka ļoti labi sanāk. Tāpēc es jau bērnudārzā zināju, ka, tiklīdz sākšu iet skolā, apmeklēšu arī mākslas skolu. Šis jau man ir piektais gads. Drīz izliks atzīmes par pirmo pusgadu. Sekmes man nav tik svarīgas, galvenais ir tas, ko es šeit iemācos. Kad mācījos 2. kursā, bija jāveido latviskas lelles. Atceros, man nebija svarīga atzīme, galvenais, vēlējos uztaisīt ļoti smuku lelli, ko pēc tam uzdāvināt mazajai māsai Mārai. Man tas izdevās!Pozitīvi vērtēju izstādes, kuras mākslas skolā izveido pirms Ziemassvētkiem. Interesanti ir apskatīt un salīdzināt savus darbus ar draudzeņu. Daži labāk izskatās man, bet citi draudzenēm ir neatkārtojami.
