Ikdienas steigā nereti cilvēki aizmirst, ka skaistais, labais, patiesais mīt katrā no mums. Vakar īpašāk nekā citās dienās domu un dāvināšanas labestību varēja izjust skolās, kuras atsaucās Starptautiskās Humānās pedagoģijas centra aicinājumam 1. martā novadīt Labestības stundas.
Labestību stundu formāts izglītības iestādēs bija pēc pašu izvēles. Vieniem tā bija klases stunda, svētku koncerts, citiem rūpes par mazākajiem, taču svarīgākais – dziļš pārdzīvojums sirdī, radot skolēnu un skolotāju labos darbus.Variņu pamatskola ir viena no izglītības iestādēm, kas atsaucās aicinājumam vienoties labestībā. Skolas direktore Agita Birkenšteina stāsta, ka katru dienu piedomā pie labestības un mācās, kā labāk sadzīvot, taču vakar šiem darbiem bijusi īpaša pieskaņa. To atzīst arī skolēni. “Šodien mums ir īpaši labs garastāvoklis. Vienmēr jābūt draudzīgiem un nav otram jādara pāri. Dažreiz tas nesanāk, jo katru dienu labajam netiek pievērsta tik liela uzmanība,” kopā ar saviem klasesbiedriem stāsta 5. klases skolnieces Solvita Petrova un Una Selīna Muižniece.Variņu pamatskolā 9. klases skolēnus pirmīši dēvē par saviem šefiem, jo tieši viņi rūpējas, lai mazajiem klātos labi. Labestības stundā devītie smaidu, sirds siltumu un mīksto rotaļlietu dāvāja saviem jaunākajiem skolas draugiem, kas izvērtās par abpusēju labestību. Tas apliecina, ka mazie patiesie un sirsnīgie darbiņi kaut uz mirkli rada šo pasauli labāku. Kā saka skolotāja Māra Lāce, cilvēce šobrīd pārņemta ar materiālo, tāpēc Labestības stundas ir ļoti vērtīgas.
