Šī vasara 25 bērniem no Strenču novada paliks prātā arī ar ikdienā neierastām nodarbēm: Strenčupītes tīrīšanu, zāļu tēju vākšanu Gaujmalas pļavās, herbārija veidošanu un floristikas dekoru darināšanu, kas iepatikās arī puikām.
Iespēju interesanti pavadīt dažas no brīvlaika dienām viņiem sagādāja biedrības “Glābiet bērnus” Strenču novada nodaļas vadītāja Velga Graumane, uzrakstot pieteikumu akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) ziedojuma sociālās jomas projektiem.
Pirmreizējs piedzīvojumsLVM atbalstītajā konkursā tika saņemti pieteikumi no 201 sabiedriskā labuma organizācijas. Atbalstītas 85 iniciatīvas Latvijā, tai skaitā “Glābiet bērnus” Strenču novada nodaļas projekts, kura īstenošanai piešķirti 975 eiro. Projekta vadīšanu uzņēmās strencēniete Daiga Vanaga.Projekts tikko noslēdzies, un tam pateicoties, cauri Strenčiem posmā no baznīcas līdz Gaujai tagad plūst tīra Strenčupīte, savukārt Strenču bibliotēkā, sākot no 17. augusta, divas nedēļas varēs apskatīt projektā iesaistīto bērnu darināto puzuru un floristikas darbu izstādi. Visus darbos izmantotos dabas materiālus bērni savāca un kā herbāriju sagatavoja paši.Bija vērts piedalīties, atzīst Strenču bibliotēkas telpās sastaptais sestklasnieks Einārs Bukšs no Jērcēnu pagasta. Kopā ar vēl citiem “Glābiet bērnus” Strenču novada nodaļas projektā iesaistītajiem bērniem Einārs aizvadītajā nedēļā mācījās darināt puzuru (vienu no senākajiem latviešu ziemas saulgriežu rotājumiem, ko gatavo no niedrēm vai salmiem), pīt niedru paklāju un darināt gleznas no dabas materiāliem. Einārs ko tādu darīja pirmo reizi dzīvē, taču viņam un citiem ar padomu palīdzēja strencēnietes Daiga Kalniņa, I. Dūdiņa un Kristīne Nīmane. “Sanāca, un bija diezgan interesanti. Puzurs ir ģeometrisks darbs,” secina zēns.Interesanti esot bijis arī attīrīt Strenčupīti no tajā samestajiem atkritumiem – dažādiem dzelžiem, tukšām alus un enerģijas dzēriena pudelēm, un citām drazām, pat kaķu būra un vecām atskaņotāja platēm. “Tuvumā bija apdzīvotas vietas, taču neviens upi nebija tīrījis. Pie vienas foršas mājas gan upīte bija ļoti tīra un apkārtne – sakopta,” ievērojis Einārs.Strenčupītes tīrīšanas talkā bērniem arī tika stāstīts un rādīts, kā jāšķiro atkritumi, ko pēc tam nodeva ZAAO. Ar padomiem talkas laikā palīdzēja valsts vides inspektore Rūta Zepa. Talkā strādāja arī brīvprātīgie palīgi – strencēniete Ivita Dūdiņa ar saviem bērniem un sedēnietis Aleksandrs Brjuņins no Sedas.
Paliek noderīgas lietas A. Brjuņins arī atveda uz Strenčiem projektā iesaistītos bērnus no Sedas, bet “Glābiet bērnus” Strenču novada nodaļas aktīviste un liels palīgs projekta īstenošanā Ilvija Ķimse – no Jērcēnu pagasta. Kamēr vieni bērni sakopa Strenčupīti, citiem, gados jaunākajiem, Velga Graumane mācīja Gaujmalas pļavās atpazīt, savākt un pareizi sagatavot tējai ārstniecības augus – vīgriezes, pelašķus, mārsilu, sarkano un balto āboliņu un citus. Piedevām tika savākts dabas materiāls vēlāk darinātājiem floristikas darbiņiem. Jērcēnieši šim nolūkam Sedas purvā piedevām saplūca niedres.“Es vēl pati uz nodarbībām paņēmu sēkliņas un kaltētas puķes,” “Ziemeļlatvijai” stāsta sestklasniece Amanda Smirnova no Strenčiem. Arī viņai minēto floristikas kompozīciju darināšana ir jauna un patīkama pieredze, kas iekrāso šo vasaru. Amanda šovasar arī cītīgi strādāja mājās, palīdzot mammai dārzā un pie malkas, kā arī mežā lasīja mellenes pārdošanai. “Kādās divās nedēļās nopelnīju ap 80 līdz 100 eiro. Skolai sapirku dažādas jaunas drēbes,” priecājas Amanda.Ar melleņu lasīšanu šovasar naudu sev nopelnījis arī Einārs Bukšs. “Šovasar vēl daudz ko sadarīju. Mamma man nopirka jaunu telefonu. Tad es viņai palīdzēju visu ko – ar malku, gāju ravēt un mežā. Lasīju mellenes un nopelnīju 25 eiro,” stāsta Einārs.“Latvijas valsts mežu” atbalstītais strencēniešu projekts noslēdzās piektdien, 14. augustā, ar sporta dienu un pikniku pie Strenču estrādes. Arī pēc projekta noslēguma “Glābiet bērnus” Strenču novada nodaļas rīcībā paliks Strenčupītes tīrīšanai par projekta naudu nopirktais inventārs, ko varēs izmantot citos darbos, piebilst V. Graumane.“Domāju, ka šis projekts bija ļoti vērtīgs. Bērni mācījās, kā jāšķiro atkritumi, un pārliecinājās, ka nevajag piesārņot vietu, kur paši dzīvo. Tāpat viņi iemācījās ikdienā noderīgas zināšanas, – vākt ārstniecības augus, gatavot herbāriju, darināt floristikas kompozīcijas. Parūpējāmies arī, lai nodarbību laikā viņiem nebūtu tukši vēderi – bija gan siltas pusdienas, gan uzkodas,” piebilst V. Graumane.
