Līdz šim no mums it kā ļoti tālā un neaizsniedzamā bīstamā slimība — putnu gripa — nu ir piekļuvusi gluži tuvu Latvijai. Pirms dažām dienām speciālisti to atklāja Zviedrijā.
Līdz šim no mums it kā ļoti tālā un neaizsniedzamā bīstamā slimība — putnu gripa — nu ir piekļuvusi gluži tuvu Latvijai. Pirms dažām dienām speciālisti to atklāja Zviedrijā. Tas nozīmē, ka Latvijas putnkopju ganāmpulki ir nopietni apdraudēti, jo starp mums un Zviedriju ir tikai Baltijas jūra un tūlīt mūsu zemi sasniegs gājputni — galvenie vīrusa pārnēsātāji.
Šajā sakarā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Valkas pārvaldē rajona putnkopjiem notika seminārs, kurā iestādes speciālisti informēja par noteikumiem, kas jāievēro, lai pasargātu mājputnus no inficēšanās ar putnu gripu.
PVD Valkas pārvaldes vadītājs Harijs Stonka uzsvēra, ka semināra mērķis ir radīt putnu saimniekiem priekšstatu par infekcijas simptomiem, iemācīt laikus saskatīt draudošās briesmas, lai vajadzības gadījumā veterinārā dienesta speciālisti kopā ar mājputnu īpašniekiem prastu saskaņoti rīkoties.
Pārrunu dalībnieki varēja noskatīties arī videofilmu par putnu gripu. “Par mājputnu aizsardzību visvairāk jārūpējas lielo ganāmpulku īpašniekiem, jo viņiem infekcijas sākšanās gadījumā zaudējumi būs vislielākie. Proti, ja ganāmpulkā uzliesmo slimība, jālikvidē visi mājputni. Veterinārā pārvalde ir izveidojusi datu bāzi, kurā pēc mājputnu skaita ir sarindoti pilnīgi visi īpašnieki. Putnkopībā rajonā lielākā ražotne ir SIA “Palsa”, kurā kopj vairākus tūkstošus vistu, pārējie ir individuālie saimnieki. Otrais lielākais vistu (80) ganāmpulks ir Kārķu pagasta iedzīvotājai Ivitai Zariņai, aiz viņas datu bāzē iekļauti putnkopji ar 70 un mazāku mājputnu skaitu. Mūsu reģistrā iekļauti arī cilvēki, kuriem ir divas vai viena vista,” saka H. Stonka. Pēc pārvaldes vadītāja domām, šāda datu bāze vajadzības gadījumā ļaus operatīvi sazināties ar putnkopjiem un noskaidrot situāciju. H. Stonka atgādināja, ka saimniekiem, pamanot pēkšņas un nesaprotamas izmaiņas putnu pulkā, nekavējoties jāzvana pārvaldes darbiniekiem un jāinformē par aizdomām. “Dzīve rāda, ka nereti negatīvas izmaiņas ganāmpulkā saimnieki pamana vēlu vakarā vai brīvdienās. Arī par to ir padomāts. Tādā gadījumā jāzvana pa tālruni 112 un jāizstāsta par notikušo. Glābšanas dienesta darbinieku rīcībā ir nodoti visi nepieciešamie tālruņu numuri, pa kuriem viņi izsauks vajadzīgos speciālistus. Iedzīvotājus lūdzam informēt mūs arī gadījumos, ja ir pamanīti beigti gājputni,” norāda H. Stonka. Viņš aicināja ziņot arī par gadījumiem, kad ir pamanīti apkārt braukājošie putnu tirgotāji, jo, kā zināms, PVD ir aizliedzis putnu tirdzniecību atklātās vietās, tajā skaitā arī tirgos un gadatirgos.
PVD Valkas pārvaldes veterinārās speciālistes Inese Dūjiņa un Vija Lāce sīkāk informēja par pasākumiem, kas jāveic, lai nosargātu mājputnus no inficēšanās ar putnu gripu. Savukārt Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiāles epidemioloģe Rasma Grauda atgādināja higiēnas noteikumus, kuru ievērošana putnu saimniekiem neļaus inficēties ar vīrusu. Pēc viņas teiktā, līdzšinējā pieredze rāda, ka ar putnu gripu var saslimt cilvēki, kuri ar inficētajiem putniem bijusi tiešā saskarsmē, kā arī lietojot termiski nekvalitatīvi sagatavotu putnu gaļu vai dzerot to asinis. Infekcijas vīrusu satur arī putnu izkārnījumi. Nav atklāts, ka putnu gripa var pielipt kādam cilvēkam no otra. “Dodoties pie mājputniem, vajadzētu uzvilkt kādu halātu un gumijas cimdus, bet pirms ieiešanas kūti nomainīt arī apavus,” saka R. Grauda.
Pēc speciālistu norādēm, mājputnus ieteicams neturēt ārā, kur tie var nokļūt saskarsmē ar savvaļas putniem. Dzert tiem jādod tikai akas ūdens. Fermā mājputni nedrīkst atrasties kopējā telpā ar citiem mājdzīvniekiem. Ja tomēr mājputniem saimnieki ļauj dzīvot ārā, tad vistām vai pīlēm, vai zosīm jābūt nožogotā vietā, kur tām nevar piekļūt savvaļas putni. Ar putnu gripu viegli var inficēties arī kaķi un cūkas. Speciālisti vēl nav noskaidrojuši, vai ar putnu gripu var inficēties cilvēki, piemēram, peldoties ezerā, kurā uzturējušies slimi ūdensputni, vai arī gadījumā, ja kaķis noķer inficētu savvaļas putnu un pēc tam nejauši ieskrāpē saimniekam. H. Stonka uzskata, ka uz šiem jautājumiem nevar atbildēt noteikti: “Nē, nesaslimsiet!”, jo teorētiski tas ir iespējams. Tomēr galvenais nosacījums esot censties pašam no infekcijas izsargāties, ievērojot higiēnas un sanitāros noteikumus.
Semināra dalībniece Vija Dugnese “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka audzē 25 vistas. “Gandrīz visi noteikumi ir izpildāmi. Man problēmas var sagādāt vienīgi kūtī telpas nodalīšana mājputniem no mājdzīvniekiem,” saka V. Dugnese.
