Krievijas pētnieki bija sarēķinājuši, ka valsts medijos pēdējā mēneša laikā Trampa vārds pieminēts gandrīz četras reizes biežāk par Putina vārdu. Un tikai pēdējā nedēļā žurnālistiem ieteikts samazināt eiforiju saistībā ar Donalda Trampa kļūšanu par ASV prezidentu.
Kas tad īstenībā bija Putina režīma atbalstītāju cerības, kad ar neslēptu sajūsmu tika apsveikti vēlēšanu rezultāti ekonomiski un militāri pašā stiprākajā pasaules lielvalstī? Iemeslu cerībām bija daudz. Te jāmin gan režīma tieksme atjaunot pilnā apmērā to Krievijas impēriju, kāda tā bija PSRS laikā. Arī tagad Krievija faktiski ir impērija, turklāt vienīgā, kas saglabājusies, bet Putina komanda pārdzīvo, ka zaudētas faktiski visas nomales ar vairāk nekā simts tūkstošiem iedzīvotāju. Otrs iemesls ir Krievijas visai bēdīgais ekonomiskais stāvoklis, ko vēl bēdīgāku dara starptautiskās sankcijas, kādas ieviesa pēc Krimas okupācijas. Kremļa rīkotās pretsankcijas lielāko postu nodara pašai Krievijai, pareizāk, vienkāršajai tautai. Ja kaut kur Kremlim pietiek naudas, tad tie ir bruņotie spēki, specdienesti un propagandas aparāts. Naftas cenu kritums novedis pie tā, ka rubļa kurss pret dolāru vai eiro zaudējis pusi savas agrākās vērtības, līdz ar to attiecīgi sadārdzinājušās importa preces, cik nu vispār tādu vairs nokļūst līdz veikaliem. Pēdējā laikā valdība samazina budžeta piešķīrumus gan augstskolām un veselības aprūpei, gan Čečenijas valdnieka Ramzana Kadirova pielabināšanai. Situācija tāda, ka Krievijā pensionāri vairs saņem pavisam nožēlojamus grašus, ko gan turpina izmaksāt pēc PSRS laika vecuma cenza, proti, sākot ar 60 gadiem vīriešiem un 55 gadiem sievietēm. Tiesa, esot sagatavots projekts vecuma cenza paaugstināšanai, bet to ieviest paredzēts tikai pēc prezidenta vēlēšanām, lai pirms laika neizraisītu veco ļaužu revolūciju. Algas vispār grūti salīdzināt ar mums ierastajām, jo Krievijā citi mērogi. Piemēram, ārstu vidējā samaksa ir ap 330 līdz 380 eiro mūsu izpratnē, bet jāņem vērā, ka tur degviela un degvīns ir krietni lētāki, bet pārtikas preces jāskata atbilstoši kvalitātei. Putina cīņa par importa aizstāšanu ar pašražoto produkciju zināmus panākumus devusi putnkopībā, kur iespējami ātrāki rezultāti. Pēdējā laikā veikalos 80 procentus sastādot gan pašražotais sviests, bet īstenībā tas ir vistīrākais sviesta izstrādājums, kura sastāvā dominē kokoseļļa, vismaz Maskavas inteliģence tādu indi nepērkot.
Statistika uzrāda biedējošus skaitļus par alkoholismu. Ja vērtē tos mirušos, kuri no dzīves šķīrušies darbaspējas vecumā (15‒65 gadi), tad 38 procentos gadījumu nāves iemesls bijis alkoholisms. Kaut vodka salīdzinoši lēta, tomēr izplatīta visādu surogātu dzeršana, kā tas nesen bija Irkutskā, kur 79 cilvēki mira no saindēšanās ar viltotu vilkābeļu ziedu losjonu. Bet ir novadi, kur lielos mērogos ražo zemas kvalitātes vodku, ko izplata lauku apvidos.
Tiesu sistēmas pērkamības un vispārējās korupcijas dēļ Krievijā savus līdzekļus baidās ieguldīt ārvalstu investori. Savukārt pašmāju miljonāri un miljardieri savus līdzekļus cenšas izvest uz ārzemēm.
Gatavojoties prezidenta vēlēšanām, Putins maina gubernatorus daudzos apgabalos, jo viņa mērķis vēlēšanās iegūt vismaz 70 procentus balsu, kas viņam un viņa komandai ļautu valdīt vēl līdz 2024. gadam. Tiek pārkāpti visi gubernatoru izraudzīšanās noteikumi, kur izšķirošā loma paredzēta vietējo deputātu balsojumam. Lai kāds pamēģina nenobalsot pareizi, ja pats Putins tā gribējis! To jau Valsts Dome pierādīja, kad faktiski visi deputāti nobalsoja par Krimas pievienošanu Krievijai, kaut zināms, ka diezgan liels skaits no viņiem aizvien Krimas okupāciju un mēģinājumus iekarot Ukrainu sirds dziļumos neatzīst par pareizu rīcību.
Lai pārtrauktu starptautisko izolāciju, Putins izlēma iesaistīties Sīrijas konfliktā. Ar to Kremļa saimnieks panāca, ka citu valstu politiķi ar viņu spiesti sēsties pie viena galda, bet tas arī viss. Milzu līdzekļi tērēti, lai mēģinātu ietekmēt vēlēšanu rezultātus citās valstīs, un Putins izmanto katru iespēju, lai censtos sašķelt gan NATO, gan ES. Televīzijas kanāls “Russia Today” jau paguva veicināt breksita noskaņas Britānijā, nupat ieguldīti milzu līdzekļi, lai raidījumi notiktu arī franču valodā. Un par Trampa atbalstīšanu Kremlim bijušas patiesas cerības. Pamazām viss kļūst skaidrs, vislielāko triecienu šīm cerībām deva Trampa galvenā speciālista drošības jautājumos ģenerāļa Maikla Flinna atkāpšanās. Lieta tā, ka Flinns jau pirms prezidenta inaugurācijas par savu iecelšanu nozīmīgajā amatā bija informēts, tāpēc attiecīgi rīkojās. Kad prezidents Obama no ASV izraidīja 35 krievu diplomātus, Flinns vairākas reizes sazvanījās ar Krievijas vēstnieku Sergeju Kisļaku, lai apliecinātu, ka Tramps pēc stāšanās amatā atcels visas ieviestās sankcijas, un tāpēc lai Putins par atbildes soli neizraida no Maskavas attiecīgu skaitu amerikāņu diplomātu. Putins tā arī darīja, un tas izskatījās kā ļoti gudrs gājiens. Bet notika tas, ka Flinns rupji samelojās viceprezidenta priekšā, un melošana ASV praksē netiek piedota. Bet kontakti ar krievu spiegiem Trampa ļaudīm bijuši jau pirms vēlēšanām, tur galvenā loma Trampa vēlēšanu kampaņas vadītājam Polam Manafortam, kurš gan taisnojas, ka viņš nav zinājis, ka sarunājies ar spiegiem. Bet tādā veidā tika panākta vienošanās, ka Krievijas hakeri darbosies pret Klintones komandu, lai veicinātu Trampa ievēlēšanu.
Tagad par to raksta visas ASV avīzes, televīzijā no rīta līdz vakaram tiek parodēts Tramps un viņa preses sekretārs Šons Spaisers, bet prezidents preses konferencē tiek tiranizēts ar ļoti nežēlīgiem jautājumiem. Pat pašpārliecinātais valsts sekretārs Rekss Tillersons uz pirmo tikšanos ar Lavrovu ierodas gluži kā skrodera olekti norijis. Trampa administrācija vairāk par visu bažījas par to, lai nevienam nerastos ne vismazākās aizdomas par nodomu draudzēties ar Krievijas patvaldnieku Putinu.
