Vai tuneļa galā vispār ir redzama gaisma? Par to norūpējušies prāto palsmanieši, kuru mājas un saimniecības atrodas valsts nozīmes vietējā autoceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe malā un kuru ikdiena vasarās paiet putekļu mākoņos.
Vairāki Palsmanes pagasta iedzīvotāji apņēmušies cīnīties, lai nebūtu jādzīvo putekļos, jo garāmbraucošā tranzīta dēļ viņu pagalmi, dārzi, ganības un sējumi grants ceļa malā ir noputējuši balti. Tā 2013. gada vasarā rakstīja “Ziemeļlatvija”.Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies, kaut arī daļa Palsmanes pagasta iedzīvotāju savu vēlmi pēc sakārtota ceļa apliecināja ar parakstiem vietējai pašvaldībai iesniegtajā vēstulē (saistībā ar Grundzāles jauno dolomīta karjeru sabiedrisko apspriešanu).
Ātruma ierobežojums nelīdzIntensīvi noslogotais ceļš Palsmanes ciemata teritorijā un tālāk virzienā uz kapsētu put joprojām, it īpaši laikā, kad ilgi nav lijis. Tiklīdz garām pabrauc smagās automašīnas ar grants vai šķembu kravu, pāri ceļam aizveļas tik biezs putekļu mākonis, ka tam nevar redzēt cauri, aizvadītajā nedēļā pārliecinājās “Ziemeļlatvija”. Putekļus vējš aizpūš tālāk arī uz ceļam blakus esošajām ganībām, kurās ganās vietējo saimniecību govis un ēd pieputējušo zāli. Kad savākts siens, barības silēs no tā sabirst smiltis. Tuvu ceļam ir dzīvojamās mājas un dārzi, ko arī apsēdusi putekļu sērga.“Mums pat nevajag asfaltu. Lai atbildīgās institūcijas tikai kaut ko dara, lai ceļš neputētu, vismaz garām saimniecībām tos dažus kilometrus līdz Palsas upei. Nevaram šitā dzīvot! Kad vajadzēja doties uz Baltijas ceļu, mēs bijām. Kad vajadzēja doties uz barikādēm, mēs bijām. Tagad, kad esam pensijā, mēs nekam neesam vajadzīgi, varam elpot putekļus,” ir sašutis palsmanietis Juris Podnieks no “Lejasgrīvu” mājām. Par savām un kaimiņu likstām viņš aizvadītajā nedēļā sūrojās arī zvanot uz Smiltenes novada domi. Savukārt “Ziemeļlatvija” par J. Podnieka un viņa kaimiņu lūgumu informēja minētā ceļa apsaimniekotāju valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). LVC atbildi sagatavos tuvāko divu nedēļu laikā, un tad mēs ar to iepazīstināsim savus lasītājus.Mēģinājums samazināt ceļa putēšanu, uzstādot ātruma ierobežojuma zīmes (50 kilometri stundā) ceļa posmā gar palsmaniešu mājām līdz Palsas upei, nelīdz. Šoferu vairākums šo ceļa zīmi ignorē un brauc ātrāk, savukārt policisti, kuri kontrolētu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, te nav manīti, stāsta tuvējo māju iedzīvotāji.
Mašīnas kursē gandrīz nepārtrauktiKaut arī ceļš Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe ir valsts ceļš un to apsaimnieko valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”, J. Podnieks uzskata, ka Smiltenes novada domei ir jāiet palīgā saviem iedzīvotājiem un jāpārliecina LVC apstrādāt grants ceļa virsmu pret putēšanu. To var panākt, piemēram, veicot grants ceļa virsmas vairākkārtēju apstrādi ar bitumena emulsiju un sīkšķembām, padarot grants segu par melno segu, vienīgi ir jautājums, cik ilgi tā izturēs intensīvu smagā transporta slodzi.“Tā tas ir. Vajag kaut ko darīt, lai vismaz centra teritorijā nebūtu to trako putekļu. Kad no ceļa uzpūš vējš, nav ko elpot. Pagalmā stāv tādi putekļi, ka gandrīz nevaram iet ārā,” kaimiņa viedoklim par ceļa sakārtošanu piekrīt palsmaniete Līga Zvirbule. Ceļa malā atrodas viņas dārzs, un nedaudz tālāk – dzīvojamā māja. Aptaujātie ceļa malā dzīvojošie palsmanieši ļoti cer, ka LVC viņus uzklausīs un palīdzēs. Jau tagad pa ceļu Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe garām viņu mājām smagās un vieglās automašīnas kursē gandrīz nepārtraukti, pat biežāk nekā pa dažu labu asfaltētu ceļu mūsu pusē. Smagais autotransports pārvadā granti un dolomīta šķembas. “Vēl ir tas, ka Grundzālē, Virešos, Vizlā, Aumeisteros nav degvielas uzpildes stacijas, bet Palsmanē ir, un arī tāpēc te ir liela satiksme. Braukā ne tikai “smagie”, bet arī daudzas vieglās automašīnas,” piebilst J. Podnieks.
