Pēc aptauju datiem vairāk nekā puse mūsu valsts iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā. Gluži citādu, eiro labvēlīgu viedokli uzklausīju divās intervijās, ko “Ziemeļlatvijai” sniedza Latvijas Bankas amatpersonas un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Bez eirozonas R. Zīle mūsu valstij nākotnē paredz politiskos riskus. Vienkāršoti sakot, Latvijas izvēle ir ierobežota, proti, iet pa labi vai pa kreisi, bet sabiedrības un politiķu svārstīšanos var izmantot šajā procesā ieinteresēti spēki. Tālab teorētiski apspriestais referendums par eiro ieviešanu nebūt neesot tik nekaitīgs, kā varētu šķist nezinātājam, brīdina eiroparlamenta deputāts. Latvija plāno piepulcēties eirozonai 2014. gada 1. janvārī. Visu laiku tiek uzsvērts, ka tik maza valsts, kādi esam, nevar pastāvēt viena bez ekonomiski spēcīgiem sadarbības partneriem, šajā gadījumā – ES, kur jau izskan viedokļi par nacionālu valstu federāciju un to, ka eirozonas valstīm daļa savas suverenitātes jānodod Eiropai. Savukārt ASV Analītiskais institūts nesen informējis par Krievijas prezidenta administrācijas izsludinātu atklātu iepirkumu, meklējot pētnieku viedokļus par Kremļa lomu Kaukāzā un Ukrainas federalizāciju. Iepirkumi izsludināti arī par situāciju Latvijā un Moldovā. Maskava varētu būt ieinteresēta noskaidrot, kāda ietekme ir vietējām finanšu un ekonomiskajām grupām uz politiskajiem procesiem arī mūsu valstī. Latvijai visu laiku pāri joņojoši sveši vēji un liekuši sev līdzi cilvēkus uz vienu vai otru pusi. Nekas nav beidzies. Visticamāk, mūsu nacionālās identitātes simbols lats tiks upurēts. Vai ar to pietiks?
