Trikātas pagasta “Purbekās” dzīvo saticīgā un strādīgā Kaupju ģimene, kurā aug trejmeitiņas Santa, Jolanta un Dagne.
Trikātas pagasta “Purbekās” dzīvo saticīgā un strādīgā Kaupju ģimene, kurā aug trejmeitiņas Santa, Jolanta un Dagne. Kaupes sapņo par jaunu māju un pirtiņu. Pašlaik viņi dzīvo no Aināra vectēva mantotā 19. gadsimta beigās celtā ēkā.
Lai gan māja ir sena, tā ir izremontēta un gaumīgi iekārtota. Sajūsmā ieplešas acis, ieraugot plašo un īpaši kopto mājas pagalmu ar puķu dobēm, piknika un atpūtas vietu bērniem. Arī netālu no mājas esošais gleznainais Dutkas ezera krasts, kur Kaupes izbauda ūdens priekus, ir sakārtots. Namamāte Ilze atzīst, ka viņai apkārt noteikti vajag sakoptu dzīves telpu, tāpēc arī pārējie cenšas turēt līdzi viņas nemiera garam un darboties gan mājās, gan sētā. Savukārt Aināra pārziņā ir zemniekošana, jo Kaupes apsaimnieko gandrīz 150 hektārus zemes, kuros aug labība.
“Mums nav kalpu, mēs paši sev kungi un kalpi. Daudz palīdz radi,” vienbalsīgi apliecina Ilze un Ainārs.
Iepazīstas autovadītāju kursos
Pirms 15 gadiem Ilze un Ainārs iepazinās Valkā autovadītāju kursos. Jaunieši vēlējās iegūt vadītāja apliecību smago automašīnu stūrēšanā. Ilze atklāj, ka viņai joprojām patīk braukt arī ar traktoru. To viņa dara katru nedēļu, regulāri appļaujot pagalma mauriņu, kas izpleties gandrīz divu hektāru platībā. Vajadzības gadījumā Ilze palīdz vīram saimniecībā.
No viņas sprēgā dzīvīgums, enerģija, pašpārliecinātība un dzīvesprieks, savukārt Ainārs ir pamatīgs, uzticams un it visā atbalsta sievu. Lielāka runātāja ir Ilze, Ainārs piekrītoši māj ar galvu un reizēm pasaka tik asprātīgu sakāmo, kas liek domāt — ir satikušies pareizie cilvēki, kuri jūtu ķīmijas rezultātā izveidojuši saticīgu un veiksmīgu savienību. Ilze noliedz, ka ģimenē būtu tā uzņēmīgākā, jo arī Ainārs esot tikpat aktīvs — visas idejas par saimniekošanu un ģimenes materiālo nodrošinājumu esot viņa. Reizēm ir arī tā, ka pietrūkst santīmu maizei, bet Ainārs uzskata, ka šāda situācija nāk tikai par labu, jo liek atkal celties, veselīgi domāt un nenogurstoši strādāt.
Ilzes dzimtā puse ir Vijciems. Viņai joprojām ir siltas atmiņas un īpašas attiecības ar dzimto vietu. Kaupes atzīst, ka nav nemaz tik viegli iedzīvoties trikātiešu sabiedrībā, bet, kad tas izdodas, tad dzīve rit rimtu, sakārtotu un ierastu gaitu. Ilze vairākus gadus dzīvoja mājās un audzināja vecākās meitas. Pirms tam Kaupes pie sevis bija paņēmuši Ilzes māsas meitu Lieni, kura nu jau pati divus gadus audzina dēliņu Dāvi. Kad Santa un Jolanta paaugās, Ilze pāris gadus strādāja Trikātas kultūras namā par administratori. Tad sevi pieteica Dagne un nedaudz ierobežoja Ilzes plānus attiecībā uz karjeras veidošanu. Pašlaik Ilze studē Psiholoģijas augstskolas “Attīstība” Smiltenes filiāles 2. kursā par sociālo darbinieci, ir ieguvusi arī grāmatvedes un biroja administratores sertifikātu. Pateicoties vīra atbalstam, viņa ir ne vien laba mamma, sieva un saimniece, bet arī studente, kura savas zināšanas cer izmantot, lai palīdzēt dzīves pabērniem — vecāku novārtā atstātiem un pamestiem bērniem. Brīvajā laikā Ilze dzied Trikātas pagasta korī un šad tad apmeklē balles. Diemžēl Aināram ne īpaši patīkot dejot, tāpēc Ilzei ar to nākas samierināties.
Vīrs labprāt audzinātu desmit bērnus
Skatoties uz Kaupju trejmeitiņām, iedomājos, ka viņiem trūkst dēla. Arī Ainārs piekrīt, ka ļoti gribētu vēl kādu bērnu, bet Ilze tam iebilst. Viņa zina, ka vīrs labprāt audzinātu arī desmit bērnus, bet ar savu loģisko prātu apzinās, ka bērni ir jāpaēdina, jāapģērbj un jāizskolo. Pašlaik mamma un tētis rūpējas, lai vecākās meitas pēc vasaras brīvlaika godam varētu mācīties Trikātas pamatskolā. Šim mērķim ir iztērēts gandrīz 600 latu, ieskaitot friziera apmeklējumu un nelielu rotaslietu iegādi. Ilze nenoliedz, ka viņi meitām pērk kvalitatīvas lietas, bet pretī prasa adekvātu uzvedību un labas sekmes skolā. Viņiem mājās ir gan internets, gan satelīttelevīzija, un bērni to prot novērtēt. Santa un Jolanta ir aktīvas sportistes. Šo talantu viņas pārņēmušas no tēta. Viņš savulaik beidzis Murjāņu sporta skolu un bijis cerīgs jaunais diska metējs. Ainārs neturpināja sportista karjeru, jo apzinājās, ka padomju gados ar to nevarētu uzturēt ģimeni. Santa Ilzei un Aināram piedzima, kad abiem bija tikai 20 gadu. Mamma atzīst, ka abas pirmās meitas dzimušas jaunības dullumā, bet Dagne — vecumā, kad sieviete apzinās, ko dara. Dagne bija mēģinājums tikt pie dēla, bet atkal piedzima meitiņa.
“Ja man nebūtu tik laba vīra, tad nebūtu arī trīs bērnu. Viņi nerodas vienā dienā,” secina Ilze. Pirms precēšanās radu onkuļi Ilzei teikuši, ka nespēj Aināru iedomāties bez bērna uz rokām. Arī Ilze atzīst, ka viņš ir stingrs, bet ļoti mīlošs tētis, kas lutina savas meitenes. Atceroties pirmos kopdzīves gadus, Ilze saka, ka daudz “negruzījās” pa dzīvi, bet pieņēma to tādu, kāda tā bija. Tagad viņa daudz vairāk uztraucoties par bērniem un ģimeni. Meitas viņi audzinot stingri. Katrai ir savs pienākums mājas darbos. Ja mamma pļauj zālienu, tad meitenēm ir jāsavāc nopļautā zāle un jāapplūc puķu dobes. Mājās aiz sevis nedrīkst atstāt nenomazgātus traukus un izmētātas drēbes.
“Mums ir mīļi un gādīgi vecāki,” atzīst abas vecākās meitas. Trīspadsmit gadu vecā Santa gan piebilst, ka reizēm mēdz spuroties vecākiem pretī, bet viņi esot saprotoši. Ģimenē vienmēr tiekot svinētas bērnu vārda un dzimšanas dienas. Vecākajai un jaunākajai meitai dzimšanas diena ir vienā dienā — 10. decembrī. Santa mammai prasījusi, lai uzdāvina rotaļlietu — bēbīti, kas ēd, raud un slapina bikšelēs, bet mamma uzdāvinājusi dzīvu lelli — mazo Dagni. Kaupes visi priecājas par atraktīvo, mīļo un sabiedrisko mazo cilvēciņu, kurš katru brīdi mājiniekiem dāvā smaidu un jaukas emocijas. Dagnei decembrī paliks trīs gadi.
Laucinieki sākuši dzīvot labāk
Kaupes uzskata, ka pēdējā laikā laucinieki ir sākuši atsperties un dzīvot labāk. Ainārs gan domā, ka tiem, kuri mūsdienās grib uzsākt saimniekošanu no nulles punkta, ir grūti, un bieži vien saimniekošana izput. Cilvēki laukos esot noslāņojušies. Kaupes sevi pieskaita vidusslānim.
Pirmajos zemniekošanas gados izaudzētos graudus nebija kur pārdot, tie līdz pat pavasarim stāvēja šķūnī un pēc tam tika izmesti mēslainē. Toreiz gan Ilzei dikti sāpējusi sirds. Tagad Kaupes sadarbojas ar Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo saimniecību un ar graudu realizāciju problēmu neesot. Ainārs uzskata, ja cilvēki kaut minimāli kopj savu zemi, tad var saņemt Eiropas Savienības piešķirtos platību maksājumus. Šogad Kaupes iegādājušies mazlietotu labības kombainu no Vācijas. Viņi cer, ka izdosies nopirkt nedaudz lielāku automašīnu ģimenes vajadzībām, jo ar pašreizējo auto esot problēmatiski doties izbraukumos. Kādu brīdi Ilzei un Aināram šķitis, ka varētu pamēģināt nodarboties ar lauku tūrismu. Tomēr šī iecere pagaidām atlikta sāņus, jo, kā izrādās, Ilzei ne visai patīk savā teritorijā redzēt un sajust svešus cilvēkus. Ja viesu māja atrastos kādus pārsimt metrus tālāk, tad, iespējams, viņa piekristu šim saimniekošanas veidam. Kaupes rēķinājuši, ka tūrismā ir jāiegulda paprāvi līdzekļi, bet peļņa nāk tikai pēc vairākiem gadiem. Vieta atpūtai pie Kaupēm ir tiešām ideāla. Dutkas ezera skati vien ko vērti! Netālu no ezera krasta tek avotiņš, kura ūdeni Kaupes izmanto pārtikā. Pie ezera ir lieliskas makšķerēšanas vietas. Kaupēm ir arī sava motorlaiva.
Ilze gribējusi sākt nodarboties ar lopkopību un nobarot piecus sešus buļļus. Ainārs iebildis un neļauj Ilzei mājās turēt arī govi. Beigās sieva piekritusi vīram. Ja kūtī ir lopi, jārēķinās, ka tie vienmēr laikus jāpabaro. Kaupes ir mūsdienu modernie zemnieki, kuriem ir nepieciešams laiks kopīgai atpūtai.
Vēlme būt kopā un audzināt bērnus
Ilze un Ainārs dzīvi cenšas nesarežģīt. Uz jautājumu, vai Ainārs viņai dāvina ziedus un pasniedz kafiju gultā, Ilze atbild — nav svarīgi, ka vīrs to nedara regulāri, jo starp viņiem ir kas svarīgāks un būtiskāks. Tā ir vēlme būt kopā un rūpēties par saviem bērniem. Brīvdienu rītos Ainārs savām meitenēm cep pankūkas, un, kā atklājies, viņš ir lielisks pavārs. Gandrīz katru nedēļas nogali “Purbekās” ierodas draugi vai radi, un tad notiek kopīga pasēdēšana pie ugunskura. Kaupes ir lieli ceļotāji — kopā ar bērniem ir apskatīti visi Latvijas novadi. Ziemā visi aktīvi slēpo vai arī dodas uz Baiļiem braukt ar slaloma slēpēm. Ilze un Ainārs secinājuši, ka dzīve ir piepildīta un interesanta tad, ja paši to vēlas. Tuvākajā nākotnē Kaupes apņēmušies attīstīt ražošanu un saņemties jaunas mājas celtniecībai.Viņiem noteikti tas izdosies, jo gados jaunie un uzņēmīgie zemnieki jau ir sevi pierādījuši.
