Otrdien Variņu pagasta “Tiltlejās” sastaptais Puika guļ siena šķūnī uz sarkanas sedziņas.
Otrdien Variņu pagasta “Tiltlejās” sastaptais Puika guļ siena šķūnī uz sarkanas sedziņas. Kāju ar vaļējo lūzumu apsedz segas stūris.
Šobrīd suns pēc gūtajiem ievainojumiem un ciešanām ir nedaudz atlabis un atguvis apetīti. Tiklīdz “Ziemeļlatvija” paņem līdzi atvesto ciemakukuli, Puika saspicē ausis, uzslejas sēdus uz priekšķepām un kāri tiesā cepumus un suņu barību.
“Tādu varonību un gribasspēku izdzīvot! Cilvēks līdzīgos apstākļos neko tādu neizturētu,” domā “Tiltleju” saimniece Rita Strautiņa.
Cer, ka suns atveseļosies
1. jūlijā mājas sargs Puika pazuda no “Tiltlejām”. Vilku sugas brūni melnais jauktenis arī agrāk šad un tad devās savās gaitās, klaiņoja gar Palsas upes krastu un dīķi. Ķēdē viņu nesēja, lai sargā māju. Tomēr pēc šīs pastaigas Puika nepārnāca. Ritas dēls Māris un vedekla Elvīra pazudušo meklēja velti un pat zaudēja cerību vēl kādreiz ieraudzīt. Pieļāva, ka klaiņotāju nošāvis kāds mednieks.
15. jūlijā Rita Strautiņa devās uz kūti un tur ieraudzīja Puiku. Šausminošā izskatā. “Suns bija vienās brūcēs, izkāmējis, novārdzis līdz pēdējam, apaudzis ar tārpiem. Labā pakaļkāja lauzta, bet priekšējā kājā dziļš pušums. Nometu spaiņus un skrēju uz māju pēc palīgiem,” viņa atceras.
Suni ielika zilo graudiņu vannā, iztīrīja brūces ar ūdeņraža pārskābi, uzlika kājai šinu. Sazvanītais veterinārārsts ieteica nomocīto dzīvnieku iemidzināt. “Bet suns divas nedēļas tajā trakajā karstumā kaut kur cietis sāpes, tomēr atnāca mājās. Kā tu viņu iemidzināsi! To nevar,” saka Rita Strautiņa.
Tāpat domā Elvīra un Māris. Arī tad, ja sunim pēc veterinārārsta ieteikuma nākšoties amputēt lauzto kāju, viņi Puikam dzīvību neatņemšot. To viņš ir nopelnījis. “Ceram, ka viņš atveseļosies.”
Pieļauj, ka vainojami slazdi
Brūču izskata dēļ Māris nedomā, ka suni notriekusi automašīna. Ģimene vairāk sliecas uz versiju, ka Puika iekāpis malumednieku izliktā slazdā un tur mocījies, kamēr kāds viņu atbrīvojis. Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ Strautiņi par notikušo nolēma pavēstīt “Ziemeļlatvijai”. “Tā ir nežēlība, ja cilvēks tik novārdzinātu suni izņem no lamatām un atstāj nomirstam,” sašutusi saka Elvīra.
Suņa iekļūšana lamatās ir tikai pieņēmums. Tomēr Strautiņu ģimene zina stāstīt, ka gar Palsas upi tiek likti slazdi bebriem un lapsām, kaut arī pierādīt to nevar. Puika jau agrāk esot nācis mājās ar savainotām ķepām un vienreiz pat ar ieplēstu purnu.
“Kāpēc es domāju, ka vainīgs bija slazds? Tāpēc, ka suns mājās pārradās tikai pēc divām nedēļām. Kādēļ tad viņš neatnāca agrāk, kad vēl nebija tik novārdzis? Ja savainojumi būtu gūti citā veidā, tad pirmajam šokam jau sen vajadzēja būt garām,” uzskata Elvīra.
Versijai par bebru slazdiem netic Variņu mednieku kolektīva vadītājs Uldis Birkenšteins: “Varbūt kāds malumednieks kaut ko ir licis, bet jocīgi ir tas, ka sunim savainota gan priekšējā, gan pakaļējā kāja. Tur var būt arī citi iemesli.” Mednieks piemin nesen aprakstīto gadījumu Latvijā, kad lūsis iesprūda starp diviem kokiem, netika ārā un nomira.
Brīdina par lamatām Smiltenes pusē
Kāda cita pagasta mednieks skaidro, ka bebru lamatas kāju sunim nemaz nevar salauzt. To var izdarīt lielāki slazdi, kurus, iespējams, mežā izlicis malumednieks. Slazdus bebriem liek ūdenī pie viņu alām.
Kinologs Jānis Pavlovskis brīdina, ka arī Smiltenes pusē dzīvniekiem ir izlikti slazdi un cilpas, kuros gadās iekrist suņiem. “Ja savainots suns mājās pārrodas pēc ilga laika, tad tur jādomā par slazdiem, nevis par kautiņu vai kādu citu iemeslu,” saka kinologs.
