Pašlaik interneta vidē aktuālākais apspriestais jautājums saistībā ar Valku ir pirmdienas LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veiktais eksperiments “Cenzūra”.
Tā laikā, atšķirībā no citām Latvijas pašvaldībām, tikai Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis bez saskaņošanas ar pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli piekrita pilsētā izstādīt pazīstamā mākslinieka Ivara Drulles provokatīvās izstādes “Latvijas dzimšana. Asociācija” darbus.Pavisam eksperimentā iesaistītās personas uzrunāja vairāk nekā 15 pašvaldības, tostarp arī kaimiņus – valmieriešus -, taču visi kā viens, minot dažādus iemeslus, arī to, ka šāda satura izstādei nepiekrīt pašvaldības vadība, neatļāva sarīkot izstādi.
Ir tiesības uz vārda un izteiksmes brīvību
Raidījuma eksperimenta mērķis bija pārliecināties, vai pēc nesenajiem traģiskajiem notikumiem Francijā, kur divi musulmaņi nošāva franču karikatūras žurnāla “Charlie Hebdos” vairākus karikatūristus, Latvijā valda vārda un izteiksmes brīvība. Latvijas pamatlikuma – Satversmes – 100. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda un izteiksmes brīvību. Turklāt pēc asiņainajiem notikumiem Francijā, kopā ar citām augstām Eiropas amatpersonām solidaritātes gājienā piedalījās arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.
Izstādes darbus mākslinieks I. Drulle apzināti radīja žurnāla “Charlie Hebdos” manierē, tas ir, darbos, kuros kariķēti Latvijas simboli, izmantoti atkailinātu vīriešu un sieviešu ģenitāliju un seksa aktu elementi. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka šobrīd saskaņā ar Krimināllikuma 93. pantu par Latvijas simboliem, kuru zaimošana ir kriminālsodāma, ir minēti Latvijas himna, valsts sarkanbaltsarkanais karogs un ģerbonis.
Diemžēl eksperiments pierādīja, ka Latvijas sabiedrībā joprojām valda dubultmorāle. Proti, māksla, kas kariķē nevis pravieti Muhamedu (islāma ticības dibinātāju), bet Latvijas nacionālos simbolus – eposa varoni Lāčplēsi, brīvības statuju, sauktu par Mildu, un Latvijas valsts dzimšanu, tiek cenzēta pretēji tam, ka Latvijas Satversme nosaka, ka cenzūra ir aizliegta.
Nekaunas ne no viena izteiktā vārda
Raidījumā var redzēt, ka visās uzrunātajās pašvaldībās, izņemot Valku, sākumā tur strādājošās amatpersonas, kuras atbild par kultūras jomu, ir diezgan saprotošas un pretimnākošas, taču pēc konsultēšanās ar pašvaldību vadītājiem, izstādi atteica, kā iemeslu minot, ka mākslinieka darbi ir pārāk provokatīvi, kas, visticamāk, izsauktu vietējās sabiedrības, īpaši vecāka gadagājuma, neizpratni un sašutumu.
Vienīgi Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis piekrita piedāvājumam, skaidrojot, ka provokatīvā māksla ir atbalstāma lieta. Tā rosina cilvēkus aizdomāties, tāpēc nav nekādu šķēršļu, lai to nevarētu izstādīt apskatei Valkā. Pēc izstādes piedāvātāju replikas, vai A. Ikšelim šis lēmums nav jāsaskaņo ar pašvaldības vadītāju V. A. Kraukli, amatpersona norāda, ka par kultūras jautājumiem novadā atbild tikai viņš, nevis pašvaldības vadītājs, un tāpēc viņš uzņemas visu atbildību par savu lēmumu.
A. Ikšelis “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka pie viņa 19. februārī pulksten 9 kabinetā ieradies Aleksis Ozols un vēl viens nepazīstams vīrietis ar izstādes piedāvājumu un mākslinieka I. Drulles dzīves aprakstu. Zinot, ka Valkas pilsētas kultūras nama izstāžu zālēs no 1. maija līdz 30. septembrim norisināsies Starptautiskā mākslas un kultūras biennāle “Dzīve” A. Ikšelis pieļāva, ka tās ietvaros varētu izstādīt arī mākslinieka I. Drulles provokatīvos darbus.
Turklāt, apskatot šos darbus, A. Ikšelis nesaskatīja nekādus šķēršļus to demonstrēšanai, atgādinot, ka jau iepriekšējos gados viņš Valkā izstādījis Baltkrievijas mākslinieka Aleksandra Čerņenko darbus, kurus viņš radījis ar savām asinīm, un arī latviešu mākslinieka Ulda Čamana radītās instalācijas, kurās kā izteiksmes līdzekļi tika izmantoti prezervatīvi un narkomānu atstātie cigarešu izsmēķi.
A. Ikšelis uzsver, ka māksla nav paredzēta cenzūrai, bet gan ierosmei un pārdomām. Savukārt bērni šo izstādi varētu aplūkot pedagogu klātbūtnē. “Esmu vairākas reizes pabijis gan Parīzes Modernās mākslas muzejā, gan arī apmeklējis Starptautiskās mākslas biennāles Venēcijā. Mūsu cilvēki nav dumji, lai nesaprastu šāda veida mākslu,” uzskata A. Ikšelis, piebilstot, ka viņš neatsakās un nekaunas ne par vienu savu teikto vārdu slēptās kameras priekšā. To pašu viņš teiktu, ja zinātu, ka filmēšana ar izstādes piedāvājumu un sarunu notiktu atklāti.
Eksperimentā vajadzēja “rakt” vēl dziļāk
Savukārt novada domes vadītājs V. A. Krauklis uzskata, ka diemžēl Latvijā joprojām valda dubultstandarti un dubultmorāle. Dzirdot atsauksmes par raidījumu (laika trūkuma dēļ A. A. Krauklis “Aizliegto paņēmienu” nav redzējis), šis ir spilgts gadījums. Ja tiek kariķēti citu valstu svēti simboli, tas ir pieņemami, bet līdz ko tiek aizskarti latviešu nacionālie simboli, tad sabiedrība nostājas pavisam citā pozīcijā.
Novada vadītājs domā, ka šī eksperimenta veidotājiem vajadzēja “rakt” vēl dziļāk, piedāvājot šos mākslas darbus veidot citas tautības vai ticības māksliniekam, piemēram, ebrejam vai krievam, vai arī musulmanim un tad varētu paskatīties, kāda tad būtu reakcija. V. A. Krauklis uzskata, ka provokatīvās mākslas uzdevums ir skatītāju neatstāt vienaldzīgu un rosināt domāt par lietām, paskatoties no cita redzespunkta.
Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai viņš atbalsta vienpersoniski pieņemto A. Ikšeļa lēmumu par šīs izstādes rīkošanu Valkā un atbildības uzņemšanos, V. A. Krauklis atbild, ka visiem vadošiem pašvaldību darbiniekiem vajadzētu būt spējīgiem pieņemt lēmumu atbilstoši savai kompetencei un nebaidīties no atbildības.
