Gandrīz 400 Smiltenes novada iedzīvotāji faktiski ir palikuši nesadzirdēti.
Viņu ievēlētā pašvaldība ir bezspēcīga un neuzņemas atbildību atteikt Lielvārdes novada uzņēmumam, kas pie Grundzāles nopircis lauksaimniecībā izmantojamu zemi, taču tā vietā, lai, piemēram, audzētu tur labību, grib izstrādāt zemes dzīlēs esošo dolomītu.Vecpalsas upes piesārņojums, ēku bojāšanās spridzināšanas darbu ietekmē, ūdens trūkums gruntsūdeņu pazemināšanās dēļ, putekļi un troksnis no smagajām automašīnām. Tie ir riski, kas pēc jauna karjera atvēršanas pie Grundzāles sagaida pagasta iedzīvotājus un arī palsmaniešus un variniešus kaimiņu pagastos, kuri dzīvo valsts ceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe tuvumā.
Videi draudzīga ieguve nav iespējamaTrešdien notikušajā domes sēdē Smiltenes novada deputāti, atsaucoties uz likumdošanu un kompromisa jeb “zelta vidusceļa” meklēšanu starp iedzīvotāju un uzņēmēja interesēm, tomēr nenoraidīja plānotos grozījumus Grundzāles teritorijas plānojumā 2008. – 2020. gadam (pirmo redakciju), kā vēlējās daudzi iedzīvotāji. Šie grozījumi pēc galīgās redakcijas apstiprināšanas ļaus iegūt dolomītu jaunās teritorijās Grundzāles pagastā, arī pie paša Grundzāles ciemata. Grozījumu izstrādi ierosinājuši vairāki zemes īpašnieki.Deputāti vienbalsīgi nolēma pilnveidot šo grozījumu 1. redakciju atbilstoši saņemtajiem institūciju atzinumiem un publiskās apspriešanas rezultātiem. Sēdē nepiedalījās tikai deputāts, domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis, kuram, pēc pašvaldības vadītāja Aināra Mežuļa, teiktā, bija objektīvs attaisnojums priecīga notikuma dēļ – šonedēļ G. Kukaiņa ģimenē piedzimis dēls. Deputātu lēmums nozīmē, ka jautājums par jaunām dolomīta ieguves vietām Grundzāles pagastā vēlreiz uzsāks riņķa danci un atkal tiks nodots publiskajai apspriešanai, tikai nu jau 2. redakcijā. To izstrādājot, tiks ņemti vērā iedzīvotāju ierosinājumi un 10 institūciju atzinumi. Pēc tam deputātiem atkal būs jāpieņem lēmums – jauno redakciju apstiprināt, vai pilnveidot, vai noraidīt un izstrādāt no jauna. Interneta portālā pašvaldības nostāja jau izraisījusi sašutumu līdz pat apgalvojumam, ka “Smiltenes novada dome kārtējo reizi pierādīja, ka novadam ir vienaldzīgs viena ciemata iedzīvotāju viedoklis”.Viena no institūcijām, Valsts Vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde, brīdina Smiltenes novada domi, ka dolomīta ieguve, īpaši tik lielās platībās, izraisīs nozīmīgas un kompleksas ietekmes uz apkārtējo vidi, un šīs ietekmes turklāt summēsies, ņemot vērā derīgo izrakteņu ieguvi jau esošajā atradnē “Jaunpurgaiļi” Grundzāles pagastā. Vides pārvaldes atzinumā arī uzsvērts, ka nekādā gadījumā jaunais plānotais karjers pie Grundzāles nebūs videi draudzīga dolomīta atradne, tāpēc minētajā dokumentā nevajag paust viedokli, ka dolomīta ieguve jaunās teritorijās savā ziņā uzlabos vides kvalitāti un turpmāk samazinās piesārņojumu esošajā karjerā (“Jaunpurgaiļos”). Tāpat reģionālā vides pārvalde lūdz pašvaldību iekļaut grozījumos izvērtējumu par dolomīta ieguves ietekmi uz Vecpalsas upes augšteci, Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 – dabas liegumu “Rauza”. Šis liegums ir izveidots Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās ziemeļu upespērlenes un biezās perlamutrenes aizsardzībai. Abas gliemeņu sugas ir pielāgojušās dzīvei īpašās upēs, un tām ir kaitīgs pat vismazākais piesārņojums. To domes sēdē uzsvēra arī biedrības “Vides aizsardzības klubs” (VAK) domes pārstāvis Edmunds Kance, norādot, ka liegums atrodas tikai piecu kilometru attālumā no plānotās dolomīta ieguves teritorijas. VAK arī uzsver, ka dolomīta ieguve, kas iecerēta ar gruntsūdens līmeņa svārstībām un ūdeņu novadīšanu grāvjos un tālāk Vecpalsā, radītu neattaisnojami lielu ūdens piesārņojuma risku ar suspendētajām daļiņām. Tas savukārt var izraisīt ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz Vecpalsā esošo lašveidīgo zivju populāciju un upes kvalitāti kopumā. Problēmu nerisinātu arī upē novadāmo ūdeņu nostādināšana un filtrēšana, jo lašveidīgām zivīm ir svarīga stabila ūdens temperatūra. Ņemot to visu vērā, VAK lūdz pašvaldību atteikties no Grundzāles pagasta plānotajiem teritorijas plānojuma grozījumiem un neveidot Grundzāles pagastā jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Tranzīts Palsmanes virzienā turpināsiesSmiltenes novada dome sola iekļaut minēto grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos virkni striktu nosacījumu, lai dolomīta ieguve Grundzāles tuvumā (īpašumos “Kalna Kades” un “Bemberu pļavas”) pēc iespējas mazāk ietekmētu iedzīvotāju dzīves un apkārtējās vides kvalitāti. To sēdē vairākkārt uzsvēra arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis (“Reģionu alianse”).“Pašvaldībai ir jāatrod tāds risinājums, kas apmierina abas puses, un apmierināt abas puses manā skatījumā var. Ar konkrēto dolomīta izstrādātāju jāslēdz strikta vienošanās, iekļaujot no valsts institūcijām izvirzītos nosacījumus un to, ko mēs (pašvaldība – redakcijas piezīme) gribam – juridiski sīki, un, jo detalizētāk, jo labāk, lai pēc tam nebūtu pārpratumu, ka kaut kas netika pateikts,” uzskata A. Mežulis.Dolomītu pie Grundzāles vēlas iegūt Lielvārds novada uzņēmums SIA “Mark Inevst Latvia”. Domes sēdē piedalījās šā uzņēmuma valdes loceklis Ivars Tobiass un lietvede Inna Grozova. Deputāti viņus iztaujāja par to, kā uzņēmums domā novērst varbūtējos riskus, sākot iegūt dolomītu pie Grundzāles, kā arī par firmas līdzšinējo darbību dolomīta karjeros citviet Latvijā. Iepriekš šis uzņēmums strādāja “Jaunpurgaiļu” karjerā, kur derīgo izrakteņu ieguves licence pieder citam uzņēmumam, SIA “Rumbulas autodaļas”. Smiltenes novada deputāte Ilze Vergina (“Vienotība”) domes sēdē uzsvēra, ka atšķirībā no citiem karjeriem šajā gadījumā dolomītu plānots iegūt ciemata tiešā tuvumā, tāpēc ir saprotams iedzīvotāju uztraukums. “Grundzāle ir labi apdzīvota vieta, un laukiem jau tā neklājas viegli. Lai visi nepazustu Smiltenes virzienā un Grundzālē arī turpmāk būtu skola, uzņēmējdarbība un viss pārējais, kas saistīts ar lauku vidi, mums jādomā kopā. Mums mierīgs prāts par jūsu uzņēmējdarbību nebūs, jo cilvēki pēc tam var teikt – “jūs, deputāti, nolēmāt, un mums tagad vairs nav, kur dzīvot”. Taču tās ir viņu dzimtas mājas,” I. Vergina uzsvēra, vēršoties pie I. Tobiasa.Vēlāk intervijā “Ziemeļlatvijai” I. Tobiass atzina, ka pašvaldības izvirzītās prasības dolomīta ieguvē (īpašumos “Kalna Kades” un “Bemberu pļavas”) ievērot būs smagi. “Neko darīt. Centīsimies izpildīt. Citādāk variantu nav. Jācīnās,” solīja I. Tobiass. Ja dolomīta ieguves laikā veidošoties depresīvā piltuve un akās pazudīs ūdens, iedzīvotājiem jāvēršas pie uzņēmuma, un problēma tikšot risināta, kā jau tas izdarīts Jersikas pagastā, kur šis uzņēmums strādā dolomīta karjerā “Rudzusalas”.Savukārt šobrīd I. Tobiass gan negalvo, ka ņems vērā 111 Palsmanes un Variņu pagasta iedzīvotāju parakstītajā vēstulē izvirzītās prasības par dolomīta kravu pārvadāšanu pa valsts autoceļu Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe. Ceļa tuvumā dzīvojošie cilvēki sūdzas par putekļiem, māju sienu drebēšanu un plaisāšanu. Arī “Mark Invest Latvia” pārvadā karjeros iegūtās dolomīta šķembas ar savu transportu. “Mēs tāpat maksājam transporta nodokli un pa to ceļu varam braukāt, tas mums nav jāsaudzē. Izmaksu dēļ mums ir izdevīgāk tajā virzienā braukt caur Palsmani,” atzīst I. Tobiass. Citādi bijis Līvānu novada Jersikas pagastā, kur SIA “Mark Invest Latvia” noasfaltējusi pievadceļu no karjera līdz lielajai šosejai, jo “mums bija jābrauc caur pašvaldību”. I. Tobiass arī atzīst, ka uzņēmuma kļūda bija nepiedalīties Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu publiskās apspriešanas sanāksmē, un turpmāk uzņēmējs to darīšot, lai iedzīvotājiem skaidrotu ieceres dolomīta ieguvē un atbildētu uz jautājumiem.“Ciemata (domāta Grundzāle – redakcijas piezīme) iedzīvotājiem, manuprāt, pa lielam, bija vienalga. Kad notika apspriešana, bija daži cilvēki, kuriem nebija vienalga un viņi pie tā piestrādāja un šos parakstus savāca, taču ne visi cilvēki zināja, par ko viņi parakstās. Man šķiet, ka ciemata centrā daudzi cilvēki pat nejustu to, ka kaut kas viņu dzīvē ir izmainījies, jo ļoti daudzi iegūst ūdeni no urbuma. Taču šie uzņēmēji (“Mark Invest Latvia” – redakcijas piezīme) pieļāvuši ļoti lielu kļūdu zem Šlēgelmilha vārda (SIA “Rumbulas autodaļas” – redakcijas piezīme), ar savām rokām cūkojot mūsu upi un nerēķinoties ar iedzīvotājiem. Protams, viņi var teikt, ka par visu atbild licences turētājs. Taču labais vārds ir samaitāts, un cilvēki tagad ir ļoti piesardzīgi,” sēdē savu viedokli pauda A. Zvejniece.Konkrēts laiks Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu otrās redakcijas izstrādei nav noteikts. Smiltenes novada domes deputāti vēl uz sarunu aicinās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja amatpersonas, lai iegūtu papildu informāciju par iespējām ietekmēt derīgo izrakteņu ieguves procesu, un ko šajā sakarā var darīt pašvaldība.Piemēram, likums “Par zemes dzīlēm” (6.pants, 4. daļa) paredz: “Nodrošinot zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, valsts un pašvaldības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā var ierobežot, apturēt vai pārtraukt jebkuru juridisko un fizisko personu darbību zemes dzīļu izmantošanā”. Attiecībā uz plānoto dolomīta ieguvi nekustamajos īpašumos “Raudiņas” un “Grotes” pie Vizlas situācija ir cita. Tur plānota apdares dolomīta ieguve nelielās platībās ar izzāģēšanas metodi.
Prasības dolomīta izstrādei pie Grundzāles
Plānojot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus, ir jāizstrādā transporta shēma, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvotajām vietām gar transportēšanas ceļiem.
Nodrošināt derīgo izrakteņu transportēšanas ceļu atputekļošanu līdz valsts galvenajiem autoceļiem pirms izstrādes uzsākšanas un izstrādes laikā.
Pirms ieguves darbu uzsākšanas atradnē nepieciešams apsekot viensētu grodu akas karjera depresijas piltuves zonā, nosakot ūdens līmeņa un akas dziļumu. Ieguves darbu laikā akās jāveic regulāri ūdens līmeņa mērījumi. Gadījumā, ja grodu akās tiks novērota jūtama ūdens līmeņa pazemināšanās vai tā izzušana, viensētās būs jāierīko ūdens apgādes urbumi.
Nav pieļaujama karjeru izstrādes laikā radušos saduļķoto vai citādi netīro ūdeņu ievadīšana Palsā vai citās ūdenstecēs bez iepriekšējas ūdens attīrīšanas no saduļķojuma un piesārņojuma.
Derīgo izrakteņu ieguves laikā (Vecpalsas) upē, lejpus karjera ūdens novadkanāliem, izvietot hidroloģisko staciju, ar funkciju tiešsaistē globālajā tīmeklī ar brīvu pieeju kontroles institūcijām sekot līdzi Vecpalsas upes ūdens elektrovadītspējas rādītājiem.
Veikt aprēķinus un paredzēt izmantot spridzināšanas tehnoloģijas (piemēram, secīgi mazi sprādzieni vairākos urbumos), kuras maksimāli samazina vibrācijas. Veikt māju stāvokļa apsekošanu, ja nepieciešams, apdrošināšanas pasākumus.
(Saīsināti no Grundzāles teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. redakcijas (saīsināti),
kas tiks precizēta un papildināta.)
