Piektdien Valgā pie kultūras centra uz Igaunijas Nacionālās frontes un Vienotības Tautas demokrātiskās partijas organizēto mītiņu pulcējās vairāk nekā 100 iedzīvotāju, lai protestētu pret Āfrikas migrantu ieplūšanu Baltijā.
Viens no pasākuma organizatoriem Silvers Kūziks uzskata, ka salīdzinoši nelielajā Valgā tāds mītiņotāju skaits ir pilnīgi pietiekams. Viņš stāsta, ka valdība nolēmusi migrantus sūtīt arī uz Valgas apriņķi, tādēļ arī šeit rīkots mītiņš, lai cilvēki izteiktu savas domas. Vietējā pašvaldība nav atbalstījusi protesta mītiņu, tieši otrādi, tā esot izremontējusi divas ēkas, kur migrantus izmitināt. Pašvaldības vadītājs gan šādu informāciju neapstiprināja. Organizatori esot sākuši vākt parakstus pret patvēruma meklētājiem, parakstījušies ir 500 cilvēku.
Uzskata, ka pašu kultūrai būs beigasVisi mītiņa dalībnieki gan vēl nebija pārliecināti, vai tiešām Valgā dzīvos bēgļi. “Grūti teikt, vai te būs patvēruma meklētāji. Neko konkrētu mēs nezinām. Pulksten 19 pie robežas mums ir tikšanās ar kaimiņiem – Valkas iedzīvotājiem, domāju, tad radīsies lielāka skaidrība, ko darīsim un kā būs,” saka mākslinieks Meme Lails.Runātāji skaidroja, ka Igaunijā ienāks daudz cilvēku ar gluži citu kultūru un tas pamatiedzīvotājiem radīs problēmas. Liela daļa igauņu nevēloties bēgļus savā zemē, un tas ir saprotams. “Pagaidām vēl mēs neko daudz nejutīsim, taču apmēram pēc 50 gadiem ar mūsu tautu un tās tradīcijām būs beigas,” skaidro Julo, kurš nevēlējās nosaukt uzvārdu. Kādreizējais robežsardzes virsnieks Uno Kaskpeits atnākušajiem skaidroja, ka jāatjauno robežsardze, kas ir apmācīta dokumentu pārbaudē. “Jūs Latvijā saglabājāt robežsargus, un tagad tie jums ir, bet mūsu robežsargus iekļāva Kaitseliit un iekšlietu struktūrās. Tagad nav, kas sargā robežas. Pēc manām domām, vajadzētu atjaunot robežkontroli uz robežas,” “Ziemeļlatvijai” stāsta U. Kaskpeits.Kādreizējā Igaunijas ārlietu ministre, tagad Vienotības Tautas demokrātiskās partija līdere Kristine Ojulande teica, ka Igaunija nav bagāta, tādēļ valdībai vispirms jārūpējas par savas tautas sociālo un ekonomisko nodrošināšanu. Nekavējoties jāsāk pārbaudīt dokumentus uz robežas, jo, kad bēgļu masas plūdīs iekšā, būs par vēlu. Migrantu kvotas, ko nosaka Eiropas Savienība, nav likumīgas, tas ir genocīds pret skaitliski mazo igauņu tautu, jau tagad igauņi savā zemē ir tikai 70 procentu no iedzīvotājiem. Ja atvērs svešzemniekiem ceļu uz Igauniju, tad igauņu kultūrai ir beigas.Mītiņa dalībnieks Jāns Kalme ir pārliecināts, ka protestētāji pret migrāciju uzvarēs. “Āfrikas bēgļiem mūsu valstī nepatiks, te viņiem nav tādu ērtību kā lielajās Eiropas Savienības zemēs, tādēļ viņi ātri dosies tālāk,” uzskata J. Kalme.Savukārt Valgas mērs Kalevs Herks stāsta, ka Vienotības Tautas demokrātiskās partijas pārstāvji bieži nepareizi atspoguļo notikumus un sabiezina krāsas, lai reklamētu savu aktivitāti. Viņš apliecina, ka Valgā migrantu nebūs. Pagaidām tos paredzēts izvietot lielajās pilsētās. Tas nozīmē, ka patiesība nav arī par namiem, kur patvēruma meklētājus izvietot. “Mēs neesam gatavi uzņemt daudz migrantu. Solidaritātes dēļ esam piekrituši Valgā izmitināt tikai vienu ģimeni, ja tas būs nepieciešams,” saka K. Herks.Nepatiesība ir arī baumas, ka Valgā jau izmitināti bēgļi no Rumānijas, kā dažkārt cilvēki mēļo. Valgā dzīvo apmēram 150 etniskie romi. Iebraucēji laiku pa laikam parādās, bet pēc tam pazūd. Dažkārt viņi rada problēmas lēmējvarai, ko tā risina.
Valcēnieši igauņu rosību uzņem piesardzīgiPēc organizatoru runu uzklausīšanas mītiņa dalībnieki ar lāpām gājienā devās uz robežu, aicinot latviešus viņiem piebiedroties. Pie robežas viņus sagaidīja ap 30 Valkas iedzīvotāju. Uz mītiņu darba dēļ netika valcēnietis Agris Knope, bet savu viedokli “Ziemeļlatvijai” izteica. “Igauņi rāda, kā mums jāaizstāv savas tiesības. Mēs tikai sēžam un gaidām, kas notiks. Tomēr tāds protests var būt arī kā provokācija, tādēļ viss rūpīgi jāizvērtē,” saka A. Knope.Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka pašvaldība nav piedalījusies mītiņā, jo lēmējvara tā šos jautājumus nekārto. Tā raksta vēstules uz institūcijām un skaidro situāciju. “Mēs bijām pretimnākoši tajā ziņā, ka lūdzām uzrakstīt pieteikumu mītiņam 10 dienas pirms pasākuma. Organizatori to neizdarīja, tādēļ pašvaldības cilvēki ar viņiem sazinājās un vēlreiz lūdza to izdarīt. Ja kāds vēlas piketēt vai rīkot mītiņus, mēs to nevaram liegt,” saka V. A. Krauklis.
