Valkas pagasta Sēļu iedzīvotāja Antonija Lotvina uz šejieni dzīvot atnākusi no Latgales. Viņa zina daudz šā novada ēdienu recepšu.
Valkas pagasta Sēļu iedzīvotāja Antonija Lotvina uz šejieni dzīvot atnākusi no Latgales. Viņa zina daudz šā novada ēdienu recepšu. Tā kā A. Lotvina ir laba pavāre, vairākiem viņas paziņām Sēļos ir bijusi iespēja iepazīt Latgales virtuves labumus.
Saimniece atzīst, ka prot pagatavot vismaz 20 kartupeļu ēdienus. “Latgalē cilvēki parasti paši cep maizi — dažādas smalkmaizītes, kliņģerus. Pie maizītēm piedzeram piparmētru tēju. Ēdienkartē neaizstājami ir kartupeļi. Arī es bieži gatavoju kartupeļu ēdienus,” saka A. Lotvina.
Viņai cepšana patīkot vislabāk. “Pie plīts darbojos jau daudzus gadus. Pirmā mana skolotāja bija mamma, arī viņa daudz cepa. Tie, kuri manis ceptās maizītes ir nobaudījuši, atzīst, ka tās ir garšīgas. Pēc manām domām, gatavojot ēdienus, kuri jācep, iznāk lētāka iztikšana. Nopērku maisu miltu, tad man atliek iegādāties tikai raugu, sviestu un sāli. Ja ir kāda svinama diena, tad cepu kliņģeri. Daži tā gatavošanā izmanto olas, bet es ne, jo tās pārlieku briedina miltus un kliņģeris ātri paliek ciets. Es parastajai rauga mīklai pieleju saulespuķu eļļu vai pielieku sviestu. Cukuru īpaši daudz kliņģera mīklai klāt nelieku. Daži cilvēki mīl saldāku šo kārumu, bet man cukurs nepatīk.
Rudenī, kad ēdienkarti papildina dārzeņi, labprāt gatavoju salātus no kolrābjiem. Tos sarīvēju uz rupjās rīves, pievienoju sarīvētus burkānus un divus trīs smalki sagrieztus ‘Anotnovkas’ šķirnes ābolus. Tad uzberu sāli un visu sajaucu ar krējumu,” stāsta A. Lotvina.
Īsta meistare viņa ir kartupeļu ēdienu gatavošanā. Nereti saimniece vienai ēdienreizei pagatavo četrus kartupeļu ēdienus. “Ja tā grib darīt, tad vajag spaini kartupeļu. Tos nomizoju un uz rīves sarīvēju. Tad tupeņu masu izspiežu, lai atsevišķi nostājas ciete. Pēc tam pie atlikušajiem tupeņu biezumiem pielieku pusi no izspiestās cietes. Masu kārtīgi samaisu un daļu no tās saveļu lodītēs. Tās iemetu verdošā ūdenī un vāru. Iznāk kartupeļu klimpas. Pēc tam tajā pašā ūdenī var pagatavot vēl šādu ēdienu: iepriekš sagatavoto tupeņu biezumu masu uz delnas izlīdzina un uz tās uzliek biezpienu, tad masu saspiež un vāra. No pāri palikušajiem kartupeļu miltiem jeb cietes var uzvārīt ķīseli. Savukārt no atlikušo biezumu masas iespējams uzcept pankūkas bez biezpiena, jo arī tādas ir garšīgas,” apliecina A. Lotvina.
Šonedēļ Latvijā svinēja Mārtiņdienu. A. Lotvina stāsta, ka Latgalē šiem svētkiem par godu galdu klāj mazliet citādāk nekā Vidzemē. “Manā dzimtajā novadā tā saucamā mārtiņzoss nebija galvenais ēdiens, to bieži pat vispār uz galda neredzēja. Šajos svētkos parasti cepām pīrāgus un smalkmaizītes ar rozīnēm vai kanēli. Vārījām cūku pupas kopā ar grūbām. Pupas var sajaukt arī ar gaļu,” saka A. Lotvina.
***
Latgales saldais ēdiens
Parasto rauga mīklu izrullē un sagriež sīkos rūtiņveida gabaliņos. Tos saliek uz plāts un nosmērē ar olu. Gabaliņus izcep un noliek. Nākamajā dienā, kad ēdienu nolemts likt galdā, kvadrātiņus, kas nu atgādina mazus cepumus, saber bļodā, aplej ar saldo krējumu, pēc garšas uzber virsū cukuru un silda, kamēr masa uzvārās. Cepumiņi, masai uzvāroties, kļūst ļoti mīksti. Tad ēdiens ir gatavs ēšanai.
***
Galvas siers
Tā gatavošanai izmanto cūkas galvu. Tās gaļu pamatīgi novāra, kamēr tā atdalās no kauliem. Gaļu atdzesē un no tās novelk ādiņu. To gareniski izlīdzina uz marles, kas uzklāta uz galda. Gaļu smalki sagriež un daļu no tās saliek kārtā uz ādiņas. Uz gaļas uzliek gareniski sagrieztus vārītus burkānus, bet tos pārklāj ar cieti novārītu olu šķēlītēm. Tām atkal uzliek gaļas kārtu, bet tai virsū — atkal olas. Tām uzliek vēl vienu gaļas kārtu. Tad visas kārtas satin ādiņā, nosien ar marli un vienu nakti tur zem sloga. Nākamajā dienā galvas siers ir gatavs.
