Jau ierasts, ka septembris Latvijā ir dzejas mēnesis. Aizvakar Kārķu jauniešu centrā pirmo reizi plašākai sabiedrībai izskanēja Raimonda Briča dzejas lasījumi Alises Piečes izpildījumā.
Jau ierasts, ka septembris Latvijā ir dzejas mēnesis. Aizvakar Kārķu jauniešu centrā pirmo reizi plašākai sabiedrībai izskanēja Raimonda Briča dzejas lasījumi Alises Piečes izpildījumā.
Atmodas sākumā Kārķu pagasta “Lūķos”, kas ir viena no pagasta vecākajām mājam, atgriezās senās Kiusalas dzimtas atvases, tajā skaitā mākslinieks Raimonds Bricis.
No dzimtas mantots ļoti daudz talantu
Igauniskais Kiusalu uzvārds gan nav saglabājies, jo dzimtā dzimušas tikai meitas, taču tas ir neapšaubāmi, ka Raimonds ir mantojis ļoti daudz talantu no mammas Ilzes un tēva Vilhelma dzimtas. No tēva un vectēva mantotas zelta rokas un zīmēšanas māka, no mammas un tālā senča Lappas Mārtiņa — dzejnieka talants. “Man “Lūķi” ir tuvi, birzīte pie mājas un akmeņi. Šajā vietā ir noskaņa, kas rosina rakstīt. Manos dzejoļos diezgan bieži ir zvaigžņu tēma. Rakstīt sāku jau sen, kad sastapu Inetu. Manas mīlestības augļi ir daudzie dzejoļi, kas veltīti viņai, un mūsu meitas Arita un Sanita,” saka Raimonds. Tādi cilvēki kā viņš ir ne tikai liela vērtība dzimtai, bet arī ieguvums pagastam. Viņa radošais gars spēj pacelt spārnos un dot spēku pārējiem. Iedzīvotājus daudzkārt iepriecinājis Raimonda veikums: izrādēm tapušās dekorācijas, Kārķu informācijas centram gatavotais dižvīru un dižsievu galds, šovasar izremontētais jauniešu centrs un tajā oriģināli izbūvētā skatuve, pagasta padomes ēkā saulrieta krāsās un īpašā tehnikā izremontētais gaitenis.
Pasta balodis iegūst dvēseli
Visu Raimonda veikumu nav iespējams uzkaitīt, taču skaists ir ne tikai viņa darba rezultāts, bet process, kā tas top. Darot pat visvienkāršāko darbu, viņš prot to pārvērst par notikumu. Lai gan put būvgruži un Raimondu grūti putekļos saskatīt, mūza lido. Tā, piemēram, remontējot pasta gaiteni un vienlaikus domājot par pasta sūtību un būtību, tapa dāvinājums — šamotā gatavots pasta balodis. Dienām un naktīm remontējot jauniešu centru, Raimonds vienlaikus izgatavoja ļoti interesantu jauniešu centra logo, kuru varētu raksturot tā — brīvi, bet prātīgi.
Raimondam ir Dieva un dabas dots talants — spēja lietām iedot garīgu vērtību. Pat visvienkāršākā siena vai griesti top īpaši. Viņa gatavotais mājas vīns un kaltētās bekas nav vienkārši pārtikas produkti, bet tie ir ar īpašu kvalitāti un garīgu vērtību, jo vēsta par “Lūķu” rudeni.
Visas svarīgās lietas notiek rudenī
Mākslas mūzas pie Raimonda šoruden burtiski spieto. Arī nesen tapušie jeb, kā Raimonds saka, pierakstītie dzejoļi ir atkal kaut kas īpašs. “Dzejoļus speciāli nerakstu, tie atnāk paši. Man rudens ir mīļš gadalaiks un visas lielās lietas notiek rudenī — oktobra nogalē esmu dzimis, iepriekšējos rudeņos atklātas divas personālizstādes, arī dzejoļi rakstās vislabāk rudeņos,” atzīst Raimonds. Bieži vien pa radio dzirdot ansambļa “Bumerangs” dziesmas, daudzi no mums nezina, ka Edmunda Medņa komponētās “Tev un man”, “Ziemassvētku dziesma” un Jura Skrajāna “Jūrnieku dziesma” ir ar Raimonda vārdiem.
Viņš ir ilustrējis Jāņa Locāna dzejoļu grāmatu “Svētstunda”. Es ceru, kādreiz pienāks diena, kad mums būs iespēja atvērt Raimonda Briča dzejoļu grāmatu ar autora ilustrācijām. Viņa šodien publicētie dzejoļi “Āda” un “Saule pie sienas”, kuros saklausāmas smalkas dabas un dvēseles stīgas, un daudzi citi, kas vēl guļ “Lūķu” lādēs, ir pelnījuši sauli.
