2003. gada beigās Latvijas Dabas fonds sāka projekta “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” īstenošanu. Darbs ieplānoto pasākumu izpildē ilgs līdz 2007. gada sākumam.
2003. gada beigās Latvijas Dabas fonds sāka projekta “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” īstenošanu. Darbs ieplānoto pasākumu izpildē ilgs līdz 2007. gada sākumam.
Latvijas Dabas fonda speciāliste Ilze Vilka stāsta, ka minētais projekts Ziemeļgaujas teritorijā paredz izveidot aizsargājamo teritoriju, lai to iekļautu Eiropas Savienības aizsargājamo teritoroju tīklā “Natura 2000”. Pēc tam jāizstrādā dabas aizsardzības plāns un jāuzsāk tā ieviešana.
Lai sāktu projekta izpildi, 2004. gada pavasarī Ministru kabinets apstiprināja īpaši aizsargājamās teritorijas — ainavu apvidus “Ziemeļgauja” — izveidi. Tagad šis ainavu apvidus ir iekļauts tīklā “Natura 2000”.
“Līdz šim savāktā informācija un noskaidrotie fakti ir pietiekami, lai minētajam apvidum piešķirtu aizsargājamās teritorijas statusu. Meži, pļavas un vecupes Ziemeļgaujas ielejā veido savdabīgu ainavu mozaīku. Interesantā un pievilcīgā Gaujas ielejas ainava izveidojusies no upes mainīgā tecējuma. Īpaši tas attiecas uz vidusteci — Ziemeļgauju. Tās gultne ir visnepastāvīgākā. Daudzi no šeit sastopamajiem biotopiem (noteikti, viendabīgi mežu un pļavu veidi) Latvijā ir retums. Ziemeļgaujas ielejā aug maz zināmi augi, ķērpji, sēnes, dzīvo reti sastopami kukaiņi un putni,” stāsta I. Vilka.
Liela nozīme ir tam, ka šajā apvidū koki ir auguši dabīgi, bez cilvēku iejaukšanās. Tāds mežs no bioloģiskā viedokļa ir vērtīgāks. Apvidū “Ziemeļgauja” ir izplatīti vītolu un baltalkšņu meži. Pārējā Latvijas teritorijā tādu nav daudz. Vairākās vietās atrodas vecu ozolu audzes, bet mežos nokritušie, pa pusei satrunējušie lapu koki ir laba mājvieta praulgrauzim — vabolei, kura Eiropā kļuvusi par vienu no dabas aizsardzības simboliem. Savukārt ozoli, kuru vecums pārsniedz 200 gadu, veicina košās zeltpores augšanu, kas ir ļoti reta sēņu suga. Ārpus Ziemeļgaujas ielejas plešas priežu meži, kuros ir daudz medņu riesta vietu. Vecajās priedēs dobumus ir izkalušas melnās dzilnas. Tajos ligzdo lielās gauras, meža baloži un gaigalas. Te sastopamas arī retas dzeņu sugas, mājvietu ir atradušas pūces.
Lai saglabātu visas atklātās dabas vērtības, perspektīvā paredzēti vairāki pasākumi. Jāturpina vākt un apkopot informāciju par dabas vērtībām apvidū, lai varētu izstrādāt iespējami precīzāku šīs vietas aizsardzības un apsaimniekošanas plānu. Zemnieku saimniecībām, kuras atrodas aizsargājamā apvidū un apņēmušās strādāt dabas vērtību saglabāšanā, jānoteic individuāli teritorijas apsaimniekošanas plāni, kas atbilst dabas īpatnībām attiecīgā zemnieka pārvaldītajā platībā. Apvidum “Ziemeļgauja” nepieciešams savs dabas aizsardzības plāns, lai teritorijas apsaimniekotāji varētu saņemt finansiālo atbalstu no valsts. Īpaši saudzējamo biotopu vietās jānoteic mikroliegumi saimnieciskajiem darbiem. Ja tādi mikroliegumi būs noteikti kāda īpašnieka platībās, viņam par to izmaksās kompensāciju no valsts budžeta.
Vēl projektā paredzēta paraugteritoriju izveidošana, kas aptvers piecas pļavas. Divas tādas teritorijas plānots radīt Valkas pagastā, bet Zvārtavas, Virešu un Gaujienas pagastā — pa vienai.
No 2004. gada apvidū “Ziemeļgauja” strādājošajiem zemju apsaimniekotājiem papildus Lauku atbalsta dienesta piešķirtajiem tiešajiem maksājumiem par platību kopšanu valsts vēl maksā par bioloģiski vērtīgu zālāju uzturēšanu. Šo atbalstu paredzēts turpināt. Viens no pasākumiem ir arī mežam neraksturīgu krūmāju izciršana medņu riesta vietās, kā arī ap veciem ozoliem un liepām. Lai apvidus dabīgo vidi pareizi uzturētu un apsaimniekotu, platību kopējiem organizēs seminārus, kurus vadīs dabas zinātnieki. Biologi, ornitologi un citu jomu eksperti pastāvīgi apsekos apsaimniekotās platības, lai novērtētu, kā veiktie darbi veicinājuši dabiskās vides saglabāšanu.
Projekts “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “Life” apakšprogrammas “Life — Nature” finansiālu atbalstu.
