Pagājušajā nedēļā Smiltenē notika Vidzemes attīstības aģentūras dibinātāju sapulce.
Pagājušajā nedēļā Smiltenē notika Vidzemes attīstības aģentūras (VAA) dibinātāju sapulce. Pasākumā klātesošie sprieda par paveikto — projektu īstenošanu un to tālāko izstrādi.
“VAA šogad izstrādājusi vairākus reģionam nozīmīgus projektus, kuros akcentēta cilvēkresursu attīstība,” uzsver VAA direktore Jolanta Vjakse. Viņa vērtē, ka lielākās ieguvējas ir pašvaldības, kuras vēlējušās iesaistīties VAA izstrādātajos projektos, gūstot ieguldījumus infrastruktūrā un pieredzi projektu ieviešanā un vadībā.
Ceturtdien Smiltenes tehnikuma telpās risinājās arī VAA projekta “E–Vidzeme” pirmā konference un prezentācija. “Vidzemē ir uzsākts ļoti nozīmīgs projekts, kas ir ievērojams visā Latvijā. Tas ir reģionāls projekts, kurā apvienojušās sešu rajonu pašvaldības, lai kopīgi veidotu reģiona attīstību, izmantojot informācijas tehnoloģijas,” vērtē Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja Ina Gudele. Viņa uzsver, ka projekta vadītājiem kā starpniekinstitūcijai ir vieglāk strādāt ar vienu projekta turētāju, kas šajā gadījumā ir VAA, un tajā pašā laikā šis projekts aptver teritoriāli lielu platību. Tas nozīmē, ka sinhroni un vienmērīgi tiek veidots informāciju tehnoloģiju tīkls un visas aktivitātes tiek veiktas vienādā kvalitātē, un tas viens no svarīgākajiem ieguvumiem.
“Šajā projektā turpinās tas, kas bija iesākts iepriekšējos: radīts pašvaldību informācijas tehnoloģiju tīkls, pieslēdzot skolām un bibliotēkām internetu un veidojot reģionos serverus kā, piemēram, Cēsīs,” stāsta I. Gudele. Tas tiek veikts, lai notiktu informācijas apmaiņa. Ļoti svarīgi tas ir ne tikai pašvaldībām, kas ir labuma guvējas šajā projektā, bet arī ministrijas sekretariātam un ministram, jo informācijas sabiedrībai jābūt attīstītai visā Latvijā vienmērīgi un jāaptver maksimāli daudz iedzīvotāju. Ir svarīgi apmācīt cilvēkus un datorizēt bibliotēkas ne tikai pilsētās, bet nepieciešams, lai katrā vismazākajā pagastā būtu iespējams tikt pie datora vai izmantot internetu. Vēl svarīgāk, lai lauku bibliotēkā būtu cilvēks, kurš apmeklētājam palīdzētu izmantot šos pakalpojumus. “Cilvēki nav jāpiespiež izmantot internetu vai datoru, ja viņi to nevēlas. Tajā pašā laikā, ja lauku cilvēks vēlas atrast, piemēram, kādu adījuma rakstu vai ēdiena recepti internetā, vai aizrakstīt draudzenei, kurai jau ir elektroniskā pasta adrese, viņam šāda iespēja jādod. Jābūt speciālistam, kurš to palīdz izdarīt. Tāpēc projekta ietvaros tiek apmācīti bibliotēku darbinieki,” paskaidro sekretariāta vadītāja.
Atsaucība no bibliotēku un pašvaldību darbiniekiem ir ļoti liela. Interneta pieslēguma punkti tiek veidoti arī pasta nodaļās, kuru darbinieki to labprāt izmanto. “Bibliotekāra loma ir kardināli mainījusies: no tradicionālā, kad ir katalogi, kad pieņem vai izdod grāmatas, uz mūsdienīgo, kad informācija jāsniedz ne tikai no grāmatām, bet arī no interneta,” turpina I. Gudele. Viņa vērtē, ka mainījusies arī bibliotēkas loma. Ja senāk galvenie punkti, kur cilvēki satikās un ieguva informāciju, bija veikals un pasta nodaļa, tad šobrīd šo lomu uzņemas bibliotēkas.
“Vēlos pateikties pašvaldībām, kuras spēja vienoties šajā kopējā projektā. Laikā, kad līdzekļu pietrūkst daudzām dzīves jomām, tās spēj domāt par nākotni,” uzsver I. Gudele. Viņa uzskata, ka informācijas tehnoloģiju pilnveidošana atturēs jaunu cilvēku aizplūšanu no pašvaldībām un būs viens no priekšnoteikumiem to attīstībai nākotnē.
