Par profilaktiskajām veselības apskatēm ārstiem un iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi.
Par profilaktiskajām veselības apskatēm ārstiem un iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi.
Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Valdis Ķiris uzskata, ka profilaktisko pārbaužu veikšana ārstiem nav sarežģīts process, kas kavētu slimnieku pieņemšanu, bet galveno problēmu rada pašu iedzīvotāju neaktivitāte.
“Ja tikai cilvēki nāktu, viss būtu kārtībā. Diemžēl tagad uz šīm apskatēm darbavietas nesūta, tādēļ viss atkarīgs no pašu apņemšanās pārbaudīt savu veselības stāvokli. Jāatzīst, ka uz šo procedūru ierodas diezgan maz iedzīvotāju. Daļa varbūt kautrējas, jo apskatē ir paredzēta taisnās zarnas pārbaude. Vēl ir gluži psiholoģisks aspekts, jo reti kurš cilvēks, juzdamies pilnīgi vesels, nolems, ka noteikti jāapmeklē ārsts. Ir tiesa, ka ne visas slimības var atklāt profilaktiskajā apskatē. Viena no tādām ir vēzis. Saslimstot ar to, cilvēks pirmajās slimības stadijās nejūt nekādas sāpes. Tās parādās tad, kad slimība ir jau progresējusi. Profilaktiskajā apskatē var konstatēt tikai ādas vēzi. Grūti atklāt visas tās slimības, kuras var noteikt vienīgi pēc analīzēm, jo tā ir tikai pacienta apskate. Protams, cilvēkam par savu veselību jārūpējas un labāk jau reizi gadā šādu pārbaudi izdarīt. Ārsti gan vēl no šo apskašu veikšanas nekādu materiālo labumu nav guvuši.
Tagad valsts sola par to maksāt, bet piedāvātā summa ir tikai daži lati,” saka V. Ķiris.
Valkas slimnīcas ārste ginekoloģe Vija Batalauska uzskata, ka pašlaik sieviešu ginekoloģiskajās apskatēs nav nekādas kārtības. “Mēs gan mēdzam kritizēt veselības aprūpi padomju laikos, bet jāatzīst, ka atsevišķās medicīnas jomās tad bija lielāka kārtība. Tagad nevienu neinteresē, vai ginekoloģiskā apskate veikta vai ne.
Turklāt pie ginekologa nemaz tik viegli nevar tikt. Ir jāpierakstās rindā, un dažviet sievietēm apskate jāgaida pusgadu. Gluži cilvēciski ir saprotams, ka liela daļa sieviešu, uzzinājušas par to, apskatei atmet ar roku un par pārbaudēm vairs neliekas ne zinis.
Ir jābūt lielai uzņēmībai, lai izietu visas vajadzīgās pārbaudes. Mans ģimenes ārsts, piemēram, strādā Gaiļezera slimnīcā Rīgā. Esmu pārliecinājusies, ka lielās pilsētās ir gandrīz veltīgi pierakstīties pie ārsta, jo nekad neizdodas pie viņa tikt noteiktajā laikā. Ārstiem ir liela slodze, un bieži vien ar visu pierakstīšanos jāgaida vismaz divas stundas. Šādi apgrūtinājumi daudziem ir nepieņemami,” apliecina V. Batalauska.
Pensionārs Maksis Stepītis pozitīvi vērtē profilaktiskās apskates, jo viņam tās izglābušas dzīvību. “Ģimenes ārsts pēc pārbaudes mani vēl nosūtīja uz analīžu veikšanu, un man atklāja saslimšanu. Pēc tam mani nosūtīja uz Rīgu. Tur ārsti konstatēja arī asinsvadu paplašināšanos zem sirds. Piekritu operācijai un nu jūtos labi,” saka M. Stepītis.
