Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90. gadu vidus – jau 25 gadu garumā. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecībā, tiek ņemts vērā nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas, kas ir spēkā konkrētajā cenu novērošanas laikā.
Ja vērtē cenu tendences pārtikai kopumā, tad pēdējo 20 gadu laikā visiem produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās. Visā pasaulē 20 gadu laikā pārtikas cenas vidēji aug par 2,6% gadā.
Latvijā lielākie cenu lēcieni bija 2008. un 2012. gadā. Pēc tam cenas pamazām sāka stabilizēties ar lejupejošu tendenci. Arī pērn ir palēninājusies pārtikas cenu inflācija, tomēr izmaiņas ir tikai īslaicīgas, un sagaidāms, ka atsāksies regulāra ierastā cenu augšupejas tendence. Visā pasaulē palielinās gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena. Cenas kāps vidēji par 1,5% līdz 2,5%.
Pieci cēloņi
augstākām pārtikas cenām
Pārtikas cenu inflācijai pasaulē ir pieci cēloņi, kas ilgtermiņā paaugstinās pārtikas cenas. Ir arī īstermiņa faktori, kas ietekmē piedāvājumu un pieprasījumu. Tie ietver laika apstākļus, dzīvnieku slimības un katastrofas. Cenas laika gaitā paaugstinās šo iemeslu dēļ:
1. Augstās naftas cenas palielina pārvadāšanas izmaksas. Pārtika tiek transportēta lielos attālumos. Degvielas cenas kāpums noris apmēram sešas nedēļas pēc naftas ieguves izmaksu pieauguma.
Naftas cenas ietekmē arī lauksaimniecību. Naftas blakusprodukti ir nozīmīga mēslojuma sastāvdaļa. Tas savukārt veido 20% no graudu audzēšanas izmaksām. No 2001. līdz 2007. gadam augstās naftas cenas palielināja kukurūzas, kviešu un sojas pupu audzēšanas izmaksas par 40%.
2. Klimata izmaiņas rada ekstrēmākus laika apstākļus. To cēlonis ir siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas aiztur siltumu, izraisot gaisa temperatūras paaugstināšanos. Karstais gaiss absorbē vairāk mitruma – līst mazāk, ūdens no ezeriem un upēm iztvaiko, bet zeme izžūst. Kad līst lietus, lielākā daļa ūdens aiztek pa izkaltušo zemes virskārtu tā vietā, lai uzsūktos. Tas savukārt rada plūdus.
3. ASV valdība subsidē kukurūzas ražošanu biodegvielai. Tas izslēdz kukurūzu no pārtikas piegādēm, paaugstinot cenas. Tagad Amerika 40% no savas kukurūzas ražas izmanto etanola ražošanai. Tas ir vairāk par 6% nekā 2000. gadā.
4. Pasaules Tirdzniecības organizācija ierobežo subsidēto kukurūzas un kviešu daudzumu, ko valstis var pievienot pasaules krājumiem. ASV, Eiropas Savienība un dažas jaunattīstības valstis nopietni subsidē savas lauksaimniecības nozares. Šo valstu lauksaimnieki saņem negodīgas tirdzniecības priekšrocības. PTO ierobežo krājumus, lai pazeminātu šo robežu. Bet tas arī samazina pieejamo pārtikas daudzumu un palielina pārtikas cenu svārstības.
5. Cilvēki visā pasaulē sāk patērēt vairāk gaļas pārtikā, jo kļūst pārticīgāki. Mājlopu barošanai nepieciešams vairāk graudu nekā ikdienas maltītēm, kuru pamatā ir graudi. Lielāks gaļas pieprasījums nozīmē augstākas graudu cenas. Kā secina ASV eksperti, laika gaitā to varētu kompensēt zemāks pieprasījums pēc gaļas un piena produktiem.
Cenas Rīgas veikalu plauktos
Piena produktu grupā salīdzinot cenas pēdējo dažu gadu laikā, vidējā cena nedaudz pieaugusi pienam (no 0,91 eiro 2017. gada janvārī uz 0,99 šī gada janvārī), savukārt kefīram tā pieaugusi mazāk un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pat par 0,01 zemāka vidējā cena), līdzīgi tas ir arī skābajam krējumam un saldajam krējumam, biezpiena sieriņiem. Svārstības vērojamas sviestam (trīs iepriekšējos gados: 2,47; 2,45; 2,42 eiro par 200 g paciņu un 2,27 šogad jeb vidēji par kg – 12,35; 12,25; 12,10 un 11,35), salīdzinot ar pērno gadu, janvārī cena ir par 0,15 zemāka. Divām populārām siera šķirnēm (no dažādiem ražotājiem) vidējā cena kāpusi – par kilogramu “Holandes” siera vidēji jāmaksā 7,06 eiro, vēl vairāk cena kāpusi “Krievijas” sieram (no 7,04 pērn uz 7,79 šogad).
Gaļas produktiem salīdzinot vidējās cenas, vistas gaļa palikusi aptuveni iepriekšējā gada līmenī (cena par kg nesadalītam putnam pērnā gada sākumā 2,64 eiro, šogad – 2,63), janvārī nedaudz samazinājusies cena gaļas pārstrādes produktiem – cīsiņiem, sardelēm, bet kāpusi doktordesai, sasniedzot 5,03 eiro par kg.
Olām (M, 10 gab.) pērn bija pakāpusies vidējā cena – no 1,37 uz 1,64 eiro. Šogad janvārī vidējā cena ir nedaudz mazāka – 1,58. Savukārt majonēzes cena palikusi praktiski nemainīga – 0,73 eiro par 250 g paciņu.
Maize un labības izstrādājumi. Kāpusi vidējā cena gan baltmaizei (sasniedzot 0,54 eiro ar 300 g kukulīti), gan rupjmaizei (sasniedzot 0,79 par puskukulīti). Par 0,15 eiro kāpusi cena auzu pārslām, griķiem kāpums lielāks – no 1,84 uz 2,07 eiro par kg. Kviešu milti arī kļuvuši nedaudz dārgāki, sasniedzot vidējo cenu 1,79 par kg. Par dažiem centiem kļuvuši dārgāki makaroni, bet pelēkajiem zirņiem cena pieaugusi manāmāk – no 1,42 pērn uz 1,79 eiro par kg janvārī. Par gandrīz 0,30 eiro kļuvusi dārgāka arī manna.
Augu valsts produktu grupa. Janvārī nedaudz augusi cena āboliem (no 0,62 eiro par 1 kg uz 0,83) un bumbieriem (no 1,27 eiro 1 kg uz 1,42). Banānu vidējā cena pieaugusi aptuveni par 0,10 eiro kg, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Apelsīnu cena saglabājusies praktiski nemainīga pēdējo dažu gadu laikā. Dārgāki kļuvuši mandarīni, kivi un citroni. Salīdzinši liels vidējās cenas pieaugums ir šampinjoniem – iepriekšējā gadā to cena svārstījās ap 1,50 eiro, šogad pārsniedza divus eiro par kg – 2,19.
Vidējās cenas svārstības ir nelielas citiem dārzeņiem – par 1 kg kartupeļu, burkānu, kāpostu un sīpolu jāmaksā aptuveni tikpat, cik iepriekš.
Eļļa. Nedaudz dārgāka kļuvusi saulespuķu eļļa, par 1 litru eļļas jāmaksā 2,47 eiro (iepriekš ap 2,35). Pavisam nedaudz samazinājusies vidējā cena rapšu eļļai – no 2,33 uz 2,29 eiro.
Dzērieni un sulas. Pieaugusi vidējā cena maltai kafijai – par 250 g paciņu vidēji jāmaksā 3,34 eiro. Arī nedaudz vairāk jāmaksā par tēju (iepakojums ar 20 tējas maisiņiem) – no 1,49 uz 1,67 eiro. Dzeramajam ūdenim vidējās cenas praktiski nav mainījušās. Cena “Rīgas šampanietim” janvārī 4,90 eiro par 750 ml pudeli (pērn – 4,93 eiro). Pieaugusi cena par limonādes pudeli – 1,5 l iepakojums maksā 1,13 eiro. Dārgākas kļuvušas arī sulas – multivitamīnu sulas vidējā cena ir 1,57 eiro un tomātu – 1,55 eiro par 1 litru sulas.
Valgā dažas preces lētākas
Salīdzināt viens pret vienu produktu cenas Latvijā ar Valgas (Igaunija) veikaliem nav nemaz tik vienkārši, jo ir dažādi ražotāji. Bet ieskatu gūt, protams, var. Piektdien “Ziemeļlatvija” devās uz veikalu “Maksima” Valgā, lai noskaidrotu, cik tur maksā produkti, kas salīdzināti Latvijā. Lētākais piens, kas nopērkams Valgā, maksā 38 centus. Tas ir mīkstajā pakā un to ražo Armas. 3,8% Farmi ražoto var dabūt par 99 centiem. Kefīrs tetrapakā lētākais Helus – 75 centi, Farmi – 89 centi. Saldais krējums 35% nopērkams par 79 centiem (Farmi), krējums Alma 500 grami bija vien par 89 centiem (termiņš labs), sviesta cenu amplitūda liela – no 1,99 līdz 1,19 uz akciju (180 grami). Olām piektdien arī bija visai laba cena – lētākās pat par 84 centiem, dabūjamas arī par 1,19, 1,29, 1,35. Atšķirība lielumā un ražotājā. Rakveres doktordesa maksā 5,19 kilogramā, cīsiņi Rakveres ražotie “Pere viner”, kas, šķiet, Latvijas pusē nav, maksā 1,29. Baltmaize 300 grami šoreiz bija par 45 un 49 centiem. Miltu cena ir no 99 centiem par 2 kg līdz 1,35. Rīsu kilograms nopērkams par 1,30 vai 1,50. Lētākā kafija uz akciju šoreiz bija Lofberg, un tā maksā 2,75 par puskilogramu. Pārsteidzoši lēti bija kartupeļi, tikai 18 centi kilogramā, un izskatījās labas kvalitātes. Kāposti ir par 32 centiem kilogramā. Kaut uzskatām, ka Igaunijā pārtikas preces ir dārgākas kā Latvijā, izrādās, virknei preču tomēr cena zemāka. Kaut vai piena produktiem, kafijai un pat kartupeļiem. Ja vien ir spēks kaulos, pieejams transports, Valkā un Valgā dzīvot ir liela priekšrocība – ne tikai lielāka preču dažādība, bet arī iespēja atrast vajadzīgo par maksimāli lētāku cenu.
