Smiltenes pilskalnam tuvējo māju iedzīvotājus izbrīnījusi rosība savulaik slēgtajā izgāztuvē.
Smiltenes pilskalnam tuvējo māju iedzīvotājus izbrīnījusi rosība savulaik slēgtajā izgāztuvē.
“Pagājušās nedēļas sākumā pamanījām, ka traktors, kas līdzīgs Smiltenes Namu un komunālo uzņēmumu traktoram, ved mežā atkritumus. Telefoniski sazinājos ar uzņēmuma vadītāju Raiti Melderi, kurš apgalvoja, ka tiek vesti tikai zari un lapas,” stāstījumu “Smiltenes Ziņām” uzsāk smiltenietis Jānis Dinga. Viņš bijušajā apvienības “Apsardze” šaušanas poligonā novērojis gluži citu ainu, par kuru pārliecināties uzaicināja arī laikrakstu.
Nedrīkst veidot izgāztuves
Trešdien arī “Smiltenes Ziņas” poligona teritorijā fiksēja vienu no kravām, kas neapšaubāmi apliecināja, ka kopā ar zariem un lapām atvestas arī plastmasas pudeles un maisiņi. “Pēc Eiropas Savienības direktīvām, šādi nedrīkst veidot izgāztuves, izņemot vietās, kur tas paredzēts. Smiltenei tuvākā šajā gadījumā ir Daibe Valmieras rajonā,” uzskata J. Dinga. Drīkst būt šķirošanas punkti vai kompostēšanas laukumi, bet arī to pamatne ir attiecīgi jāsagatavo. Smiltenietis norūpējies, vai šo situāciju neizmantos tuvējo māju iedzīvotāji, kuri varētu nolemt, ka turp drīkst vest savus sadzīves atkritumus.
Piejaukumi izšķiroti un aizvesti
Skaidrot radušos situāciju lūdzām Smiltenes pašvaldības SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētāju Raiti Melderi. Viņš atzīst, ka strādnieku neuzmanības dēļ radusies kļūme un no pilsētas kapu teritorijas atvesta krava, kurā kopā ar pērnajām lapām un zariem atgādāti arī plastmasas izstrādājumi. Šie piejaukumi izšķiroti un aizvesti.
“Vispirms gribu uzsvērt, ka zaļo atkritumu novietni nekādā gadījumā nedrīkst dēvēt par izgāztuvi,” akcentē R. Melderis. To, ka netālu no Smiltenes pilskalna, kur agrāk atradās izgāztuve, šobrīd paveras neomulīga ainava, atzīs ikviens, kurš nejauši nokļūs šajā vietā. Atsegti dzīvnieku kauli, polietilēna maisiņi, automašīnu riepas un cita draza balo saulē. Daļā šīs teritorijas savulaik izveidota šautuve, kurp tad tika vestas lapas. Pēc tam bija plānots atsegto izgāztuves daļu pārsegt ar granti.
Turpmāk vairs lapas netransportēs
“Izgāztuves teritoriju nepieciešams rekultivēt, kā to paredz noteikumi. Šim mērķim jāpiesaista Eiropas līdzekļi, bet tas nav vienas dienas vai nedēļas laikā paveicams darbs,” paskaidro R. Melderis. Lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, šopavasar bija nolemts atsegtos bīstamos atkritumus nosegt ar granti, bet pirms tam tiem uzbērt zaļos atkritumus. Ņemot vērā iedzīvotāju protestus, NKUP šo darbu apturējusi un turpmāk vairs lapas uz šo vietu netransportēs, bet lems par kompostēšanas laukuma izveidošanu citur.
Nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu
“Tas, ka radās šāda situācija un kopā ar kapos savāktajām lapām atveda arī maisiņus ar sadzīves atkritumiem, tikai raksturo mūsu pilsētas iedzīvotāju attieksmi,” paskaidro NKUP zaļumsaimniecības meistare Baiba Rubene. Viņa norāda, ka regulāri gan kapu konteineros, gan parkos un pilsētas centrā novietotajās urnās iedzīvotāji ievieto sadzīves atkritumus, jo nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu. Līdzīga situācija veidojas arī daudzviet pilsētā, kur haotiski tiek veidotas zaru, lapu un sadzīves atkritumu kaudzes.
Joprojām piedrazo tuvējo mežu
Vides valsts inspektors Pēteris Lapiņš, iepazīstoties ar situāciju, komentē, ka daudz lielāku postu un piesārņojumu videi nodara atsegtie atkritumi bijušajā izgāztuvē, nevis zari un lapas, kas satrūd aptuveni trīs līdz četru gadu laikā.
Par to, ka smiltenieši joprojām piedrazo slēgtajai izgāztuvei tuvējo mežu, var pārliecināties, īpaši to nepārmeklējot. Pašā ceļa malā kāds iedzīvotājs, iespējams, pēc bruģa ieklāšanas savā savrūpmājā izgāzis kaudzi ar bruģa iepakojuma zilajām apsaitēm.
