Latvijas lielākā bagātība ir daba, un vasarā daudzi cilvēki dodas atpūstiem pie Gaujas vai kāda no ezeriem. Mūspusē netrūkst glīti un praktiski iekārtotu atpūtas vietu, taču ikreiz, kad ar draugiem vai ģimeni ir ieplānots uz kādu no tām dotiem, pastāv risks ieraudzīt nevis atpūtas vietu, bet atkritumu izgāztuvi vai, kā tautā saka, cūkkūti.
Tāds nepatīkams skats, kas atgādina izgāztuvi un liek iesaukties – kas par cūkām, kas šādi var piesārņot skaistu vietu, šobrīd ir atpūtas vietā pie Aņņu tilta Gaujmalā. Grūti iztēloties, kā tik daudz atkritumu var atstāt aiz sevis laivotāji, kam šī vieta būtu īpaši paredzēta kā atelpas, pusdienošanas vai nakšņošanas vieta. Vai atkritumi šeit atvesti? Var tikai minēt, kā tāda postaža radusies. Par minēto atpūtas vietu rūpe jātur Valkas pagasta pārvaldei. Tās pārvaldnieks Jānis Lapsa “Ziemeļlatvijai” neslēpj, ka atkritumu izmešana mežos, ceļmalās un Gaujmalā ir īsta liga, ļoti aktuāla problēma, kurai diemžēl risinājumu neredz. Tā ir nemitīga cīņa, jo tiklīdz vienu vietu satīra, tā nākamajā atkal parādās jauna “cūkkūts”.
“Mūsu pagasta teritorijā ir ļoti daudzas vietas, kur pēkšņi parādās izgāzti atkritumi. Ziņojam policijai, tā meklē vainīgos. Ir arī, kad mēslotājus atrod, bet problēma diemžēl tāpēc nepazūd,” skaidro J. Lapsa. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, pagasta pārvaldnieks uzsver un to apstiprina Valkas novada pašvaldības policijā, ka Valkas pagasta teritorijā visvairāk mēslotāju ir kaimiņi – igauņi. J. Lapsa stāsta, ka tas redzams ļoti uzskatāmi, visvairāk nelegālo atkritumu izmešanas vietu ir tieši pie robežas, igauņi pārbrauc pāri robežai un savu drazu izmet mūspusē.
Kā zināms, Valkas pagasta teritorija ir visai plaša, un, lai, piemēram, Aņņu atpūtas teritoriju regulāri apsekotu un uzkoptu, turp dažas reizes mēnesī vairākus desmitus kilometru jābrauc strādniekiem, kuri sezonā veic arī visus nepieciešamos pagasta apsaimniekošanas darbus, tai skaitā pļaušanas darbus.
Pagastā ir tikai divi sezonas strādnieki, kuriem darbs dzen darbu. Valkas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Andris Bratčikovs piekrīt secinājumam, ka nelegālā atkritumu izgāšana ir aktuāla problēma. Arī pašlaik policijas lietvedībā ir vairākas lietas, kur notiek darbs pie piemēslotāju atrašanas vai jau apsūdzības. “Ja, teiksim, 2015. gadā tie, kurus pieķērām mēslojot, bija vietējie, tad tagad 90% ir igauņi, kuri pārved pāri robežai savus atkritumus un turpat pierobežā izgāž. Lai šādas nelikumīgas darbības veicējus atklātu un pēc tam sodītu, jāiegulda ļoti liels darbs, īpaši, ja pārkāpēji ir citas valsts pilsoņi,” uzsver A. Bratčikovs.
Šogad līdz maijam pie atbildības par vides piesārņojumu sodīts neviens vēl nav, bet par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu sods piemērots septiņām personām. 2015. gadā par vides piesārņošanu sodītas trīs, bet pērn – divas personas. Sods par to paredzēts no 70 līdz 1000 eiro, bet arī tas mēslotājus neattur. Pārāk liela ir varbūtība, ka neviens nepieķers izmetot atkritumus mežā, atpūtas vietā vai grāvmalā.
A. Bratčikovs uzskata, ka cilvēkiem pašiem jākļūst atbildīgākiem, jo nevar būt, ka neviens neko neredz un nepamana gadījumus, kad kāds izgāž vai izmet atkritumus ceļmalā, mežā. Viņš uzsver, ka nav jau jāiet un jāaizrāda, bet jāpiefiksē automašīnas numurs un citas detaļas un jāpaziņo pašvaldības policijai, kura tālāk jau risinātu lietu. Viņš rāda fotogrāfijas no Valkas pagasta, kur kādā privātā teritorijā ceļa malā izgāzti atkritumi. “Paskatoties uz šo postažu nav jābrīnās, ka privātīpašnieki visādi cenšas norobežot savu teritoriju, mežus, lai tajos nevar iebraukt un kaut ko izgāzt, jo privātā teritorijā par šādu atkritumu likvidēšanu būs jāgādā teritorijas īpašniekam,” tā A. Bratčikovs.
