Reiz Ivetai Osei kāda paziņa latgaliete teikusi, – nevienu nepalaid no savas mājas ārā nepaēdušu! Viņa šo padomu ņēmusi vērā un ciemiņus paēdina ar prieku.
Arī “Ziemeļlatviju” Iveta sagaida ar galdā liktiem tunča un zaļumu salātiem un tikko no cepeškrāsns izvilktiem pīrādziņiem un smalkmaizītēm. Visu, ieskaitot rauga mīklu, saimniece gatavojusi pati.Smiltenes novada Launkalnes pagastā Iveta dzīvo tikai ceturto gadu. Plašāku uzmanību enerģiskā sieviete ieguva, pērn rudenī piedaloties pirmajā Smiltenes novada vokālistu konkursā “Smiltenes balsis”, kur uzvarēja pieaugušo grupā. Tad arī uzaicinājām Ivetu uz pirmo interviju un uzzinājām, ka viņas dzimtā puse ir Lielvārdes novada Jumpravas pagasts, bet uz Smiltenes novadu pārcēlusies, lai būtu kopā ar savu mīļoto cilvēku.Nu jau Ivetas un viņas dzīvesbiedra Ulda dēliņam Augustam ir trīs gadi. Augusts sācis iet bērnudārzā, bet Ivetas ziņā mājas solis palicis tāpat, saimniekojot mazajā namiņā Niedrāja ceļa malā, siltumnīcā un piemājas dārziņā, cik nu smilšainajā meža zemē ir iespējams kaut ko izaudzēt.Nākamā reize, kad sastapu Ivetu pēc dziedātāju konkursa, bija tirdziņš “Andele” Smiltenē, kur viņa tirgoja rolbiskvītu, ķirbju sukādes, ķiploku grauzdiņus un sulu – visu pašas gatavotu. Tad arī radās ideja uzaicināt Ivetu padalīties pieredzē mūsu laikraksta virtuves rubrikā.
Pīrāgi mīksti, borščs aromātisksKaut arī Iveta uzsver, ka neko īpaši izcilu negatavo, viņai ir savas “odziņas”, ko saimniece netur zem pūra un izstāsta arī mūsu laikraksta lasītājiem. Tāda ir, piemēram, Ivetas iecienītākā rauga mīklas recepte. “Cilvēki bieži saka, – ai, labāk nopērku mīklu veikalā, jo mājās gatavotā nesanāk, pīrāgi ir cieti. Pēc šās receptes pīrāgi ir mīksti vēl otrajā un trešajā dienā,” stāsta Iveta, vien piebilst, ka sastāvdaļas jāņem precīzi tādā daudzumā, kā norādīts receptē, citādi mīkla tik laba nesanākšot.Gaidot ciemos “Ziemeļlatviju”, Iveta pirmo reizi izcepusi kanēļa un banānu smalkmaizītes. Uz izrullētās mīklas viņa uzlikusi nedaudz gabaliņos sagrieztus banānus, dāsni pārbērusi ar cukuru sajauktu kanēli, mīklu sarullējusi un sagriezusi gabaliņos. Secinājums, – kanēļa un banāna garša sader kopā ļoti labi.Ja gribas ko stiprāku, Iveta cep speķpīrāgus vai pikantas smalkmaizītes. Izrullēto mīklu sasmērē ar sviestu, uzber sarīvētu sieru, uzkaisa nedaudz sāli un “Anniņas” garšvielas gaļai, pārber ķirbju sēklas (tās nedaudz sadauza), mīklu rullē ciet un sagriež gabaliņos. Garšvielas Ivetas virtuvē ir lielā cieņā. Savukārt sāli viņa pēdējā laikā ēdienam klāt neber, saudzējot veselību. “Kartupeļus un makaronus vāru bez sāls. Kad pierod un pagaršo citur, liekas tik sāļi! Un stiprumu jau var panākt ar garšvielām,” uzsver saimniece.Arī jau pieminētajiem zaļumu un tunča salātiem sāls nav klāt ne šķipsiniņas, taču to nejūt, jo Iveta izlīdzējusies ar “Anniņas” zaļo garšvielu. Šiem salātiem no dārzeņiem un zaļumiem var ņemt papriku, ledus salātus, puravus, skābu ābolu, sīpolu, selerijas kātu, ko visu sajauc ar konservētu tunci, pārlejot konservu eļļu. Īpaša šo salātu “rozīnīte” ir klāt pieliktas svaigi saldētas, sablenderētas brūklenes. Piemēram, selerijas kātu Iveta liek klāt dažādiem ēdieniem, tai skaitā zupām. Zupas viņai ļoti patīk vārīt. “Katls burbuļo, un es katru sastāvdaļu piemetu savā laikā – kad vajadzīgs. Un tad ir garšīgi!” priecājas saimniece. Viņa iesaka borščam vai vinegretam bieti izcept savā “kažociņā” cepeškrāsnī, jo tad saglabājoties vitamīni, bet pati biete kļūstot aromātiska, salda, garšīga. Iveta boršču vāra šādi: apcep un vāra gaļu, līdz tā mīksta, tad pieliek svaigos vai skābos kāpostus, pavāra, tad pieliek kartupeļus, tad – sagrieztu selerijas sakni, sarīvētus un apceptus burkānus (burkāniem pirms cepšanas pieliek ķiploku un kariju), beigās pierīvē cepeškrāsnī izcepto bieti un, kad zupa jau gatava, aizdara tumīgu ar pašas gatavotu tomātu mērci un piespiež citrona sulu. Viena no Ivetas iecienītākajām garšvielām ir koriandrs. Viņa koriandru saberž piestiņā un liek klāt zupām, arī borščam. Pateicoties Ivetas dzīvesbiedra Ulda vecākiem Vijai un Valdim, virtuvē un pagrabā dārzeņu, augļu un citu gardumu netrūkstot. “Par to viņiem liels paldies! Kad aizbraucam ciemos, vienmēr mums līdzi tiek iedots groziņš ar olām, augļiem, ogām, dārzeņiem, tāpēc mums mājās ir dažādas sulas un ievārījumi,” priecājas Iveta. To, ko var, viņa savā dārziņā izaudzē pati. Piemēram, siltumnīcā jau iesējusi redīsus, burkānis, spinātus, rukolu un dilles.
Kūkas sāk cept dēla dēļUlda draugi mednieki kā ciemakukuli savukārt atved meža zvēru gaļu. Ivetai, mednieka meitai, visa bērnība esot pagājusi zem meža gaļas zīmes, baudot šmores, un nu viņa pēc ilgiem gadiem atkal tikusi pie iecienītajiem ēdieniem.Taujāta, kāds bijis bērnībā visgardākais ēdiens, Iveta nevilcinoties nosauc savas vecmāmiņas gatavoto bubertu. Vēl tagad tā izskats un garša esot prātā. “Mana vecmamma Ulmaņlaikos bija saimniece, laikam pie Latvijas prezidenta Čakstes brāļa, un ļoti garšīgi taisīja ēst. Gribu iemācīties pagatavot tādu pašu bubertu. Recepti internetā jau atradu un norakstīju, tagad tikai jāvāra,” apņēmusies Iveta. Iespējams, ēdienu gatavošanas prasmi viņa ir pārmantojusi, jo pati pēc profesijas ir agronome, bet daudzus gadus strādājusi par pārdevēju.Kūkas cept Iveta jau ir iemācījusies. Pirms dēliņa piedzimšanas tāda nodarbe bijusi sveša, taču, kad mazais nāca pasaulē, Iveta sākusi domāt – dēlam būs dzimšanas diena, ciemos nāks draugi un kā tas būs, ja viņa nepratīs izcept kūku, ar ko bērna viesus pacienāt? Tad sākusi mācīties. Sākumā klājies grūti, jo kūkas cepusi malkas plīts krāsnī, kurai vajadzīgos grādus noregulēt nevar, taču tagad ir lietpratēja, zina, cik kurai kūkai vajag pagaļu uz oglēm.Iveta cep biskvīta kūkas, medus kūku, rupjmaizes kūku un “napoleonu”, kas pašai garšo vislabāk. “Napoleona” kūkas recepti aizguvusi, skatoties TV raidījumu “Lapsa virtuvē”.Mīklai vajag glāzi trekna skābā krējuma, paciņu sviesta un divas glāzes izsijātu miltu. Izsijā miltus, iekšā iegriež mīkstu sviestu, sastrādā mīklu un pieliek krējumu. Sataisa mīklas bumbulīti, ietin pārtikas plēvē un ieliek uz trijām stundām ledusskapī, lai atpūšas. Tad mīklu sadala piecās vienādās daļās, katru daļu uz paplātes (cepampapīra) ļoti plāni izrullē. Cep cepeškrāsnī apmēram 20 minūtes, izņem ārā un uzreiz, kamēr plāksne karsta, nogriež kvadrāta formu. Atlikumu izmanto dumstalām. Kad kūkas plāksnes ir atdzisušas, tām pa vidu smērē krēmu un sablenderētas brūklenes bez cukura (var ņemt arī citas ogas, piemēram, jāņogas vai upenes). Krēmam vajag vienu paciņu sviesta un vienu bundžiņu iebiezinātā piena, ko ar mikseri lēnajā režīmā sastrādā kopā. Pāri pārkaisa kūkas drumstalas.
Uzkod un dabū spriganumu!No gardiem našķiem Iveta iesaka pagatavot ķirbju sukādes. Tas gan der tām saimniecēm, kurām mājās ir malkas plīts. Ķirbjus (aptuveni trīs kilogramus) sagriež kubiņos, sasaldē apmēram diennakti, ieber bļodā, uzber virsū aptuveni puskilogramu cukura, uzrīvē apelsīna mizu un nedaudz ingvera, nedaudz pieliek citronskābi un apelsīna sulu, samaisa un atstāj uz vienu dienu. Tad notecina sīrupu, ķirbja gabaliņus liek uz papīra un trīs vakarus žāvē uz izkurinātas plīts.Šopavasar Iveta grib pagatavot rabarberu sukādes. Rabarberus, sagrieztus mazos kubiņos, viņa arī iesaka pielikt klāt salātiem (ledus salātiem, rukolai, lociņiem un citiem zaļumiem). Ideja par rabarberu radusies brīdī, kad mājās nebija citrona. “Ļoti garšīgi! Kad uzkod uz rabarbera gabaliņa, tas piedod spriganumu,” smaida Iveta.PĪRĀGI IVETAS GAUMĒMīklai0,5 litri šķidruma (250 g ūdens un 250 g piena), sviests (puspaciņa), divas ēdamkarotes eļļas (ieteicams, olīveļļas), pusglāze cukura, trīs šķipsniņas sāls, viens kilograms miltu, viena ola.Ieraugam Raugs (¼ daļa paciņas), sauja cukura, pusglāze silta ūdens, milti.Pirmo pagatavo ieraugu. Ieraugam ņem raugu, uzber virsū cukuru, uzlej siltu ūdeni un pieber tik daudz miltu, lai masa būtu bieza krējuma konsistencē. Atstāj aptuveni 30 minūtes, lai uzrūgst. Sajauc ūdeni un pienu un šķidrumā iegriež sviestu. Pieliek eļļu, cukuru, sāli un šķidrumu silda, līdz sviests izkūst. Pieliek nedaudz miltu, ieraugu un sakultu olu, masu izmaisa un turpina, pakāpeniski maisot, piebērt miltus. Kad visi milti pielikti, mīklu diezgan ilgi mīca, līdz tā kļūst pufīga un atlec no pirkstiem. Tad mīklu liek bļodā, pārsedz ar dvieli un atstāj vismaz četras stundas, lai rūgst. Pa vidu mīklu vienu vai divas reizes iedunkā un noplacina, lai tā vēlreiz uzrūgst.Izveidotos pīrāgus uz pannas patur vēl pusstundu un tikai tad liek cepeškrāsnī.
