Pērn – ūdens, šogad – uguns, bet nākamgad būs jāizvēlas starp gaisu un zemi. Smiltene turpina savu tradīciju un pilsētas svētkus rīko, izceļot kādu no četrām stihijām.
2016. gadā aizvadīto Smiltenes pilsētas svētku vadmotīvs bija ūdens, svinot Tepera promenādes labiekārtošanu, skaistās, tumsā izgaismotās strūklakas izvietošanu ezerā un Tepera hidrotehnisko būvju ilgi gaidīto rekonstrukciju.
Tagad gaidīs jaunajā depo
Arī šogad pilsētai ir ko svinēt un ar ko lepoties, – jaunuzceltais, modernais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes posteņa depo, kas jau šovasar vērs savas durvis netālu no Valkas ielas (pie tilta pār Abula upi). Jau rakstījām, ka Smiltenē VUGD jauna depo celtniecību uzsāka aizvadītā gada vasarā un Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji šo brīdi gaidīja jau sen, jo pašreizējais depo ir vairāk nekā gadsimtu vecs un neatbilst mūsdienu standartiem.
Tieši tādēļ, par godu jaunajai depo ēkai, šogad trīs dienas, no 14. līdz 16. jūlijam, svinēto Smiltenes pilsētas svētku vadmotīvs bija uguns stihija, bet svētku moto – “Prieks uzdzirkstī Smiltenē!”. Turklāt smilteniešiem un viņu viesiem sestdien tika piedāvāta reta iespēja ekskursijā izstaigāt vairāk nekā 100 gadus veco pilsētas ugunsdzēsēju depo ēku, apskatīt VUGD Smiltenes posteņa ugunsdzēsēju glābēju darba apstākļus, ekipējumu un automašīnu.
Cilvēku interese bija pat necerēti liela. Jau no pilsētas svētku atklāšanas pulksten 11 līdz 16 ekskursanti pulkiem vien staigāja pa depo ēku un pagalmu un apskatīja visu, ko iespējams.
Viena no ekskursantēm – Evita Zušmane – ir iedzimtā smilteniete, savā pilsētā nodzīvojusi daudzus gadus, bet ugunsdzēsēju depo no iekšpuses redzēja tikai tagad, pilsētas svētku laikā.
“Ļoti labi, ka cilvēkiem tika dota tāda iespēja. Depo ēka ir vēstures liecība. Lai cilvēki un īpaši jaunākā paaudze redz, kādas tur ir telpas un kāds – aprīkojums. Man pat nebija nojausma, ka tur ir tik šauri un nepiemēroti mūsdienu prasībām,” iespaidos dalās E. Zušmane.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar VUGD pārstāvi Sandru Vējiņu un noskaidroja, ka Smiltenē jauno depo plānots atklāt jūlija nogalē vai augusta sākumā. Kad tas notiks, sabiedrībai tikšot pavēstīts savlaicīgi un smilteniešus aicināšot ciemos. “Ikvienam būs iespēja vai nu atklāšanas dienā, vai pēc tam atnākt un apskatīt jauno depo,” sola Sandra Vējiņa,VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē.
Taču depo apskate nebija vienīgais, par ko Smiltenes pilsētas svētkos priecājās svētku apmeklētāji. Piemēram, piektdien vēlu vakarā, īsi pirms pusnakts, ļaužu jūra pulcējās pie Tepera ezera, lai skatītos uguns šovu un uguns skulptūru (putnu), ko iededzināja uguns mākslinieks Alešs Volkers no Rīgas. “Tas Smiltenē bija kaut kas jauns. Jāuzteic kultūras darbinieki, kuriem ir domas un idejas, jo mūsdienās nav viegli izdomāt kaut ko jaunu un pārsteigt cilvēkus. Smiltenes pilsētas svētku rīkotājiem tas izdevās. Man bija svētku sajūta, un, domāju, arī citiem cilvēkiem patika,” teic Evita Zušmane.
Arī gados jaunie smiltenieši Sandijs Vācietis un Sandija Gotmane priecājas par krāšņo uguns skulptūru, kuras iedegšanu pavadījusi relaksējoša mūzika, vienīgi Sandija izsaka nožēlu, ka tad, ja cilvēks augumā nav garš, bijis grūti saredzēt uguns šovu uz Tepera saliņas.
“Augumā esmu īsa, un man bija jāpalecas, lai kaut ko redzētu,” pasūrojas Sandija.
Taču kopumā Smiltenes pilsētas svētki abiem jauniešiem patika. “Ir forši! Jauniešiem ir ko darīt. Ir “Ghetto Games” pa dienu, balle (grupas “Apvedceļš” 17 gadu jubilejas lielais šlāgerfestivāls – redakcijas piezīme) vakarā,” piebilst Sandijs Vācietis.
Pavēsta sakoptības
konkursa uzvarētājus
Lielākā daļa Smiltenes svētku pasākumu (ielu koncerti, sporta spēles, izstādes dažādas radošās darbnīcas un citi) notika sestdien un pamatā – Baznīcas laukumā. Svētkus vēroja arī Smiltenes novada draugi, sadraudzības pilsētu delegācijas no Pāvilostas, Ukrainas (Pustomitiem), Baltkrievijas (Novopolockas) un Čehijas (Pisekas).
Bija pasākumi, kuros ārzemniekiem gan bija nepieciešams tulks, piemēram, lai uzzinātu, kāpēc skatītāji aplaudē un kāpēc uz lielās skatuves tiek sumināti Smiltenes novada domes rīkotā konkursa “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2017” uzvarētāji un laureāti.
Tieši pilsētas svētkos pašvaldība atklāja, kas uzvarējis katrā no šā konkursa nominācijām. Tagad arī mēs to pavēstām saviem lasītājiem. Nominācijā “Sakoptākā ģimenes māja pilsētas un ciema teritorijā” uzvarētājs ir īpašums “Saltupi 186” Launkalnes pagastā, kur saimnieko Dagnija un Mihails Feldhūni.
Nominācijā “Sakoptākā viensēta” ir pat divi uzvarētāji: “Helēnas” Launkalnes pagastā, kur saimnieko Māris Zālītis ar ģimeni, un “Krampīši” Palsmanes pagastā, kurus kopj šās viensētas saimniece Ināra Krūmiņa ar ģimeni.
Nominācijā “Sakoptākais uzņēmums” uzvarētāja ir akciju sabiedrība “Smiltenes piens” (uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece). Šajā uzņēmumā komisija vērtēja Smiltenes pienotavas teritoriju.
Nominācijā “Vides elements vai “odziņa”” konkursa komisija par uzvarētāju atzina “Mazspreņus” Smiltenes pagastā, kur saimnieko Ita un Aldis Seņkas. “Paldies, ka ļāvāt savos īpašumos ieskatīties mazliet dziļāk, redzēt jūsu dārzus, jūsu skaistās puķu dobes! Pateicoties jūsu darbam un sakoptībai jūsu īpašumos mūsu novads un mūsu valsts kļūst skaistāka,” apbalvojot konkursa uzvarētājus un laureātus, uzsvēra Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Savas balvas trijiem konkursa dalībniekiem (tikai fiziskām personām) pasniedza arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO. Pusgadu bez maksas tas izvedīs sadzīves atkritumus no īpašumiem “Mazspreņi”, “Krampīši” un “Saltupi 186”.
“Ghetto Games” ierodas
speciāli ar futbolu
Vēl sestdien Smiltenes pilsētas svētku laikā aplausi un ovācijas valdīja Baznīcas laukumā, jo tieši Smiltenē pirmo reizi projekta “Ghetto Games” vēsturē startēja atsevišķs ielu futbola turnīrs, kurā sacentās komandas (3:3) no daudziem Latvijas novadiem un Rīgas.
Pasākumu atklāja ielu sporta un kultūras kustības “Ghetto Games” aizsācējs un līderis Raimonds Elbakjans, norādot, ka “Ghetto Games” katrā Latvijas vietā sarīko turnīru tajā sporta veidā, kas šajā vietā ir prioritārs, un Smiltenē tas ir futbols.
Savukārt sestdien vakarpusē ļaužu pūļi plūda uz Jāņukalna estrādi, kur Smiltenes grupa “Apvedceļš” lielajā šlāgerfestivālā svinēja savu 17 pastāvēšanas gadu jubileju. Muzicēja gan paši jubilāri, gan viņu draugi.
Svētdien, kad Smiltenē bija kapu svētki, pilsētas svētku izskaņā Jāņukalna estrādē varēja noskatīties Baltinavas teātra “Palādas” izrādi “Sievasmātes bizness”.
“Liels paldies visiem, kuri iesaistījās Smiltenes pilsētas svētku rīkošanā – maniem kolēģiem no Smiltenes kultūras centra, Smiltenes novada domes darbiniekiem un visiem, visiem, kuri atsaucās, kad aicinājām palīgā,” teic Smiltenes pilsētas kultūras centra vadītāja Ilze Jēkabsone.
Vairāk foto no Smiltenes pilsētas svētkiem – www.ziemellatvija.lv.
